Skatoties kā daudzviet tiek analizēti Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultāti, ne tik daudz ir interese par uzvarētājiem, bet gan tiek akcentēts zaudētājs. Jā, zīmīgā Viktora Orbāna 16 gadus ilgais valdīšanas laiks ir beidzies, bet kas un cik ilgi būs viņa vietā? Vai mainīsies Ungārijas politika vai tikai politiķi? Un notiek vēlēšanas Ungārijā?
Demokrātija arī Ungārijā
To vēl nezinām, cik viegli līdzšinējā valdošā un korupcijas skandālos skartā partija "Fidesz" atdos reālos grožos izpildvaras gaiteņus, aģentūras, kapitālsabiedrībās, uzraugošajās institūcijās, taču vismaz paziņojumu līmenī, atzīstot sakāvi, izskatās, ka pat ar visu demonizēto Viktoru Orbānu Ungārijā ir demokrātija, jo tautai bija iespēja vēlēšanās nomainīt savu priekšstāvjus, kas ne visur ir iespējams. Un tā pirmā atziņa, ko gribās uzsvērt.
Vai mainīsies Ungārijas politika?
Uzvarēja Petera Magyar vadītā Cieņas un brīvības partija "Tisza". Uzvarēja ar lozungiem pret Viktora Orbāna režīmu, veidojot ne tik daudz savu politiku, bet pretnostādot sevi Viktora Orbāna stilam un izpildījumam. Eiropā un arī Latvijā saredzam sev vēlamos "Tisza" priekšvēlēšanu lozungus par Eiropu un Rietumiem, par Eiropas prokuratūru un cīņu pret korupciju. Līksmojam? Taču pamatjautājumos par ģimeni, bērnu aizsardzību, nāciju un karu "Tisza" piedāvāja to pašu ko "Fidesz". Tiešām nesaprotu, par ko te Eiropā un arī Latvijā jūsmo progresīvie, kreisie un liberāļi? Izskatās, ka apmātībā pret Viktoru Orbānu mazāk tiek pamanīts, ka nomainīts ir tikai pavecais, jau apnikušais un korupcijas skandālos sasmērējies kučieris, bet vezums un virziens tas pats. Ungāru nacionālās intereses nekur nav pazudušas, tai skaitā arī attiecībās ar Ukrainu, un tagad tas vēl ungāriskāk, enerģiskāk un ar jaunu mandātu pārstāvēs "Tisza", gan ar līdera ar visungāriskāko uzvārdu, gan ar partiju, kas nosaukta Ungārijas otrās lielākās upes vārdā, upe, kas pavasara "palos aizskalo sapuvušo režīmu". Tas būtu kā kā nacionālā partija Gauja, kuru vadītu Pēteris Latvietis.
Kā darbojas vēlēšanu sistēma Ungārijā?
Un vēl, izmantojot iespēju, kā arī turpinot diskusiju par vēlēšanu sistēmām, nevar nepieminēt to, kā Ungārijā notiek parlamenta vēlēšanas. Ungārijas Nacionālajā asamblejā ir 199 deputāti, no kuriem 106 tiek ievēlēt vienmandāta apgabalos, bet 93 tiek ievēlēti no partiju sarakstiem. Sistēma līdzīga tai, kāda ir arī Lietuvā, kur no 140 deputātiem 71 tiek ievēlēts vienmandāta apgabalos un 70 no partiju sarakstiem. Taču, atšķirībā no Lietuvas, kur 71. vienmandāta apgabals ir ārzemēs dzīvojošiem lietuviešiem, Ungārijas vēlēšanās ārzemēs dzīvojošie balso tikai par partiju sarakstiem. Tāpat kā Latvijā, partijām ir jāpārvar 5% barjera, taču Ungārijas īpatnība, salīdzinoši ar Latvija, ja kopā startē divas partijas, tad slieksnis ir 10%, ja trīs partijas, tad jau 15%. Un vēl kā Ungārijas īpatnību var pieminēt, ka 1 no 93 partiju saraksta saraksta vietām var tikt piešķirta nacionālo minoritāšu pārstāvim, ja minoritāšu saraksts pārvar samazināto barjeru - partijai, la tiktu pie mandāta, nepieciešamas 90 līdz 100 tūkstoši balsi, atkarībā no vēlētāju skaita, savukārt minoritāšu sarakstam pietiek ar aptuveni 25 tūkstošiem. 2018. un 2022.gadā šādi tika ievēlēts vācu minoritātes pārstāvis, bet pārējām 12 oficiāli atzītajām minoritātēm ir savs "Tautības runasvīrs", kurš var debatēt un iesniegt priekšlikumus, bet nepiedalās balsojumā. Ungārija oficiāli atzīst 13 nacionālās minoritātes: vācieši, romi, slovāki, horvāti, rumāņi, serbi, slovēņi, ukraiņi, poļi, grieķi, bulgāri, armēņi un rusīni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru