Kāpēc medijos ziņa par notikušo Priekulē parādījās tikai pirmdien, 27.jūlijā no rīta, lai gan Priekules Ikara svētki, kuru laikā notika šī traģēdija, notika sestdien, 25.jūlija vēlā vakarā? Tā taču ir kliedzoša ziņa miera laikos, pat tad, ja upuris nebūtu atzīts pedagogs, arī tad, ja slepkava nebūtu policists, vienalga cik pieredzējis un vienalga, darba laikā vai ārpus tā. Tas nav normāli, ka tik ilga klusēšana, jo īpaši laikā, kad ģeopolitiskā situācija mudina būt modriem nepārtraukti.
Iepriekš aculiecinieki šādās situācijas centās informēt medijus, tai skaitā Latvijas TV vai Latvijas radio. Nezinu, varbūt arī viņiem šī informācija tika nosūtīta, taču, kā izskatās, aculiecinieki uzskatīja par svarīgāku un lietderīgāku informēt soctīklos Arigo Toro (Aldi Gobzemu), nevis tradicionālos medijos. Vai tāpēc, ka medijiem vairs netic, bet vairāk paļaujas uz zināmām personām soctīklos? Un arī šāda nepaļaušanās vai neuzticēšanās savas valsts medijiem šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti bīstama tendence.
Un kā notiek šādu ziņu plūsma dienestos? Iepriekš premjers Andris Kulbergs savos soctīklos gluži kā taisnojās, ka apsardze viņa nepieciešama tāpēc, lai dienesti varētu viņam tūlītēji nodot operatīvo informāciju. Taču, kā izskatās no publiskotās Andra Kulberga un Arigo Toro sarakstes, tad premjers par notikušo Priekulē esot uzzinājis no Spānijā dzīvojošā Arigo Toro. Arī tas nav normāli!
Tiktāl par man tik tuvo komunikāciju, bet mazliet gribētos paturpināt arī par tēlu un politisko atbildību. Jāatzīst, ka tā tas var notikt, diemžēl, ka ierindas policists pēc saspringa darba var piedzerties, var dzērumā sakauties un kādu pat nosist. Traģiski, protams! Taču šādi gadījumi ir jāuztver arī kā Dieva piespēle, mudinot dienestus mobilizēties, atrast vājos punktus, pašattīrīties. Jo svarīgi ir izprast gan to, kā šāds cilvēks varēja strādāt policijā? Varbūt darba apstākļi policijā saasināja personiskās problēmas? Kāpēc kolēģi un iekšēji uzraugošā sistēma to laicīgi nenovērsa? Un kā panākt, ka policisti, kareivji vai zemessargi, ikviens, kurš ir īpaši apmācīts kaujai, publiskos pasākumos būtu sabiedriskās kārtības sargi, nevis apdraudējuma radītāji? Un ir arī cilvēki, kas Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā saņem tās nesamērīgi lielās algas par it kā nesamērīgi lielo politisko atbildību. Kur tad tā atbildīga ir šobrīd? Jo, tiešām, izskatās, ka vairāk izskan mēģinājumi nevis uzņemties atbildību, nevis risināt problēmas, bet vien izšmaukt cauri, tā, lai saglabātu tīru mundieri un arī to pašu lielo algu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru