Latvija kā propagandas avangards vai diktators Putins?

Arvien nesaprotu, kā tas nākas, ka it kā tik ļoti nicinām to, kas notiek Krievijā, bet paši vēlamies viņus pārspēt, jo īpaši visā tajā, ko tik skaļi nosodām. Gluži vai lepojamies, ka varam labāk un vairāk, tai skaitā propagandēt, aizvērt nepareizās mutes, iesēdināt un izsūtīt, ja vajadzēs. Varbūt tāpēc, ka tā galvenā identitāte arvien ir nevis pašu, bet pretnostatījumā, ka esam atšķirīgi vien ar to, ka neesam krievi? Ja ne uz 40, tad varbūt uz 50 gadu neatkarības atgūšanas jubileju, tik ļoti gribētos piedzīvot savu identitāti, balstītu savās vērtībās, nevis pretnostatījumā un nosodījumā.

Nu kāpēc mēs pieļaujam, ka pat ikdienā, lasot ziņas, ļaujamies propagandai, kāda nebūtu pieņemama pat tajos Krievijas medijos, kuri vismaz cenšas izlikties par ne dzelteniem. Nu neticu, ka pat Krievijas lielajos medijos, aprakstot notikumus Latvijā, katru reizi kā mantru atgādinātu par Latvijas prezidenta seksuālo orientāciju vai premjeres neskaidro kino pagātni. Jā, varbūt to pieminētu kaut kādos viedokļu rakstos un diskusijās, varbūt arī kāda dzeltenā portālā, bet noteikti ne medijā, kurš tāpat kā Delfi.lv, pretendē uz nacionālā vadošā medija statusu.

Bet mēs gan varam! Mediju ziņās, pieminot Putinu, uzrakstot, ka viņš ir Krievijas prezidents, tas būtu teju kā valsts nodevībā. Jo pareizi ir pieminēt, ka viņš ir diktators, slepkava, noziedznieks, agresors un vēl visādi epiteti, kuru bitu piederīgi viedokļiem un komentāriem, bet ne faktos balstītām ziņām. Un to par pieļaujamu uzskata gan mediji, gan arī to atbalsta un pat pieprasa lasītājs, arī mediju eksperti un kritiķi, jo kā gan citādi izskaidrot viņu klusēšanu.

Lasot ziņu par Irānas ārlietu ministra došanos uz Maskavu, es gribētu no Latvijas medijiem patiesi uzzināt, ko Irānas ārlietu ministrs plānoja un panāca Krievijā, uzzināt, vai un kā Krievija iesaistīsies. Nekā! Un varbūt tāds arī ir tas propagandas patiesais mērķis, jo tad var netērēties un neiedziļināties jautājuma būtībā, nemeklēt atbildes, Un tad šādas ziņas mērķis ir vien kā informatīvs mudinājums lieku reizi nosaukt Putinu par diktatoru, uzmundrinot savu uzbudināto lasītāju. Pieļauju, ka citkārt varētu arī ziņas vietā ielikt mākslīgā intelekta haotiski sarindotus vārdus, izceļot “diktators Putins” un lasītājam, iespējams, pietiktu arī ar to…

Bet konkrētajā publikācijā, kuru izmantoju kā piemēru, ir manipulēts arī ar “imidža donoru” iesaistīšanu. Delfi.lv, it kā atsaucoties prestižo mediju "politico.eu”, raksta, ka “Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči svētdien paziņoja, ka tuvākajās stundās dosies uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu”. Nē, “politico.eu” neko par diktatoru Putinu nerakstīja!

Tiek pārkāpts viens no brīvas preses stūrakmeņiem, ka ziņas vai fakti tiek atšķirti no viedokļiem un komentāriem. Un pieturēšanās pie brīvas preses standarta man, tāpat kā vārda un domas brīvības, cilvēktiesības un tiesiskums, man ir nesamērīgi svarīgāks par īstermiņa interesēm starptautiskā saspīlējumā. Kaut kad mainīsies vara Krievijā, Baltkrievijā, Irānā, Izraēlā, Ķīnā, Korejā un ASV. Bet vai “atpakaļ pie normālā” spēsim mainīties arī mēs, pieraduši pie jauniem standartiem ar propagandu, neiecietību, revolucionāro pārliecību tiesiskuma vietā?

Un gluži kā taisnojoties, piebildīšu, ka arī es uzskatu, ka Putins ir agresors, noziedznieks un piesavinājies varu, tas ir mans viedoklis, varu to argumentēt, taču man nav tiesības pieprasīt, lai tā domā visi, lai tas tiktu uzskatīts par faktu. Tas ir un paliek viedoklis. Arī mēs paši pat pēc tik ilga laika vēl ar viens neesam tikuši pie kopsaucēja par Kārli Ulmani…

Intereses pēc paskatījos, vai un ko publicē Delfi.lv kolēģi Lietuvā un Igaunijā, pieļaujot, ka tā varbūt ir medija īpašnieku diktēta vadlīnija. Nē, abās kaimiņvalstīs iztiek bez viedokļa iestarpināšanas, turklāt, Delfi.ee arī akcentē, ka Putins tā arī nav paudis atbalstu Irānai. Igaunijas mediji, acīmredzami, ciena savus lasītājus vairāk, kamēr Latvijā ziņu par Krievijas neskaidro pozīciju būtu labāk neakcentēt, jo mūsu propagandas atkarībā esošais lasītājs vēlas redzēt citu bildi, kurā viss ir skaidrs - ASV kopā ar Izraēlu un Ukrainu ir mūsējie frontes vienā pusē, bet otrā pusē ir Irānā, Krievija, Baltkrievija un Ķīna, varbūt arī Ungārija, Serbija, Slovākija. Un vēlams, lai nekādi mediji un nekādi fakti šai bildei un kārtībai netraucē! Parole un atslēgas vārds - diktators Putins.