Eiropas čempionāts basketbolā Rīgā vēl nav noslēdzies, lai gan mājiniekiem tas jau beidzies. Bet dažus secinājumus pēc Latvijas zaudējuma jau var izdarīt uz karstām pēdām. Kā sabiedrisko attiecību speciālists un politikas procesu vērotājs, es negribētu iedziļināties basketbola spēles niansēs, man vairāk piestāvētu komentētu komunikāciju, vadību, līderību, atbildību un atkarību.
Basketbols kā poligons un spogulis
Man patīk piegājiens, kuru man savulaik atstāstīja Lietuvas diplomāti, ka iekļaušanās basketbola komandā labi raksturo potenciālo darbinieku. Ir vieni, kas prot spēlēt, bet taupās, citi neprot spēlēt, bet raujas. Ir vieni, kas laukumā saredz tikai sevi, citi baidās mest pat brīvi zem groza. Ir tie, kas uzmundrinās pēc neveiksmes, citi nepārtraukti pārmetīs un bubinās, radot toksisku vidi. Un komandā var ļoti vērtīgi ieraksties arī tādi, kas nemāk iemest vai izveicīgi driblēt, tai skaitā ar melno darbu aizsardzībā, blokiem uzbrukumā vai savāktajām bumbām zem groziem. Un nozīme ir ne tikai meistarībai, bet arī spējām atrast savu vietu komandā. Citkārt basketbolā var saredzēt rakstura īpašības labāk nekā dzīvē vai sociālos eksperimentos. Ar šādiem apsvērumiem vēlos apskatīt gan notikumus basketbola laukumā un ne tikai.
Līderis laikā un vietā
Tas ko un kā Luka Banki paveica pirms Pasaules kausa Indonēzijā, bija izcili! Un nebūdams basketbola eksperts, pat es varu apgalvot, ka ne jau viņš iemācīja basketbolistiem jaunas kombinācijas vai jaunu tehniku. Taču viņš bija kā izcils psihologs, kas pareizā laikā un pareizos apstākļos mācēja iedrošināt, gan komandu, gan katru spēlētāju individuāli, arī līdzjutējus. Citkārt nav svarīgi palīdzēt pašam rakt ar lāpstu, pat ne stāstīt par to, kā ir jārok. Svarīgāk ir nodefinēt vīziju, mērķi, precizēt ceļakarti, jo pēc tam atradīsies gan lāpstas, gan racēji. Un viena no Latvijas problēmām ir neciena un pat nicinājums pret stratēģiem. Tā vietā būtu labāk palīdzējuši rakt…
Un situācijai mainoties, rodas jaunas nepieciešamībās pēc vadītāja īpašībām un kvalitātes. Kad nasta ir tuvu zemākajām punktam, tad vajadzīgas prasmes to pacelt, tādas kā Luka Banki nodemonstrēja pirms Indonēzijas, bet kad ir pacelts, tad vajadzīgas jau citas prasmes, tādas kā noturēt smagumu, būt kustībā ar to. Ir dažādi vadītāja tipi: Ideologs, Stratēģis, Administrators, Eksperts, Pārstāvis, Arbitrs, Etalons. Visi šie tipi ir svarīgi un nozīmīgi savā laikā un vietā. Katram vadītājam ir sev piemērotākais tips, katram laikam savs piemērotākais vadītājs.
Tolerances trūkums pret neveiksmi
Spēlētājiem arī basketbolā iepriekš bija bail mest, bail uzņemties iniciatīvu, bet Indonēzijā bija citādi, spēlētāji netika nomainīti par iniciatīvu. Un tā ir viena no Latvijas problēmām - tolerances trūkums pret neveiksmi. ASV par prezidentu ievēl uzņēmēju, kurš ir bankrotējis, tikmēr Latvijā politiķim pat pēc ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma būtu ieteicams labāk pašam pakārties. Latvijā, neskatoties uz šausminošajiem demogrāfijas apstākļiem, attieksme pret cilvēkresursiem ir sliktāka nekā Indijā. Nav iespējams cerēt uz izcilu rezultātu, ja iesaistītie baidās kļūdīties. Un Luka Banki ar savu uznācienu pirms Indonēzijas, parādīja, kāds potenciāls ir uzticībai, arī pret spēlētājiem, kas aizmet garām vai kļūdās piespēlē. Nevar iemest spēlētājs, kurš baidās mest....
Vadīšana nav balva, bet atbildība
Taču vadības teorijā nav universālas receptes, jo, mainoties kolektīvam, laikam un apstākļiem, būtu maināma arī taktika. Un arī tā ir viena no Latvijas problēmām, ka vadītājs, kurš pareizā laikā un vietā ir palīdzējis iekustināt un attīstīt, nespēj savlaicīgi paiet malā, kļūdams par sava lolojuma lielāko kaitnieku. Diemžēl, arī Luka Banki aizkavējās Latvijas izlases trenera amatā pārāk ilgi. Rīgā uz komandtiltiņa viņš vairs nebija nekāds iedrošinātājs un to nemaz nevar atkārtot, jo īpaši, ja komandā ir tādi iedvesmojošie līderi kā Kristaps Porziņģis. Treneris acīmredzami bija apjucis, viņš skrēja savam lolojumam nopakaļ, nevis vadīja to… Jau iepriekš, Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, viņš palīdzēja formāli, spēlēs Rīgā vērodams kā skatītājs, it kā tāpēc, ka viņam bija pienākumi klubā, bet es pieļauju, ka viņam šī atruna bija kā atvieglojums… Manuprāt, būtu bijis lietderīgāk, ka treneru rotācija notiktu jau pirms Eiropas čempionāta finālturnīra. Vadīšana nav balva vai dividendes par līdzšinējo veikumu! Vadīšana ir ļoti atbildīgs pienākums!
Izeja ir svarīgāka par ieeju
Ja Luka Banki būtu aizgājis pirms Eiropas čempionāta finālturnīra, viņu atcerētos kā Pasaules kausa 5.vietas brīnuma autoru, kā izcilību, kas ar savu iedrošināšanu ietekmēja ne tikai basketbola komandu. Bet šobrīd manās atmiņās jau vairāk nosēdušies nepiepildītie sapņi par Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru Rīgā un 2025.gada Eiropas čempionātu.
Un šī ir ļoti būtiska mācība! Uzsākt projektu vai iegūt kārotu amatu bieži ir vienkāršāk nekā to atstāt. Citkārt pats vadītājs kļūst par sava amata ķīlnieku, citkārt pateicības vietā ir patriekšana vai pat cietumsods.
Pirms ieiet, ir jābūt skaidrībai par to, kā tik ārā. Un arī tā ir Latvijas problēma, ka izeju sāk meklēt vien tad, kad ir jau jāmūk…
Laimes Lāča meklējumos
Ja jau Kristaps Porziņģis ir ierindā, tad, gluži kā Latvijas simbols Laimes Lācis, visam bija jāatrisinās. Jā, Kristaps Porziņģis bija izcils Xiaomi Arēna, arī citus aizraujošs, bet ar to vien nepietiek. Citkārt lielo vezumu var vilkt mazie cinīšu. Un kā pēc zaudētās spēles analizēja Kristaps Porziņģis, tad lietuviešiem izdevās neitralizēt Artūra Žagara un Kristapa Porziņģa tandēmu. Piebildīšu, ka lietuvieši, saprotot savas iespējas, iespējams, pat necentās atslēgt Kristapu Porziņģi, tā vietā viņi sekmīgi koncentrējās uz pārējiem. Un mēs palikām vieni ar savu Laimes Lāci, gluži tāpat kā citkārt Latvijas ikdienā, ne tikai basketbolā. Uzvaras un zaudējumi Baltijas līmenī iegūst jau papildus nozīmi, nostiprinot vai emocionāli kompensējot Latvijas atpalicību no kaimiņiem. Diemžēl, arvien neturpinām meklēt stratēģiju, bet vairāk paļaujamies uz Laimes Lāci...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru