Var mērīt temperatūru sabiedrībā ar socioloģiju vai vēlēšanu rezultātiem, taču man ļoti nozīmīgi šķiet arī joki, spēja pasmieties par šodien notiekošo un jo īpaši par sevi. Tāpēc ar lielu interesi arī šogad vēroju “Cepienu” sarunu festivāla "Lampa" noslēgumā. Ja citkārt interesantāki bija politiķi, kamēr mūsu pašu "cepēji" vēl mācījās "cept", mācījās jokot, nevis izsmiet, tad šogad jau bija otrādi.
Jā, arī šogad "cepējiem" dažubrīd arvien bija šabloniska vienveidība, piemērām, izpatīkot progresīvajam skatītājam ar Stambulas konvencijas pārmērīgu pieminēšu, izsmejot "cepamā" bērnu skaitu vai cenšoties marginalizēt Ainārs Šlesers tāpat vien, vietā un nevietā. Taču, jāatzīmē, ka šogad bija arī ļoti gaumīgi kariķējumi, tā, ka man vairs nebija žēl, ka "cepēji" par šādu "cepšanu" saņem arī honorārus. Iepriekš nebiju plānojis, ka varētu apmeklēt kādu vietējā "cepēja" stāvizrādi par maksu, godīgi, nebūtu gājis pat tad, ja man par to nepiemaksātu, taču, pēc Cēsīm šogad savu viedokli esmu gatavs mainīt, jo redzams, ka "cepēji" ir manāmi auguši. Un man ir liels gandarījums ne jau par to, ka viņiem labi un ne arī par to, ka mani kāds Cēsīs sasmīdināja, bet kontekstā ar to, ar ko sāku šo ierakstu, ka pašironijai, paškritikai un spējām pasmieties par sevi ir ļoti liela nozīme.
Tiktāl par "cepējiem", bet mazliet uzmanību vēlos atstāt arī "cepamajiem" politiķiem. Lielākā vilšanās bija Eriks Stendzenieks atbildes, kas šoreiz bija nekādas, kaut zināms, ka viņš var. Nesagaidīju. Vilšanās. Taisnojās, nevis atjokojās, arī Jānis Grasbergs, taču izpalika vilšanās, jo no viņa neviens nekādus dziļos vai smieklīgos jokus tāpat negaidīja. Paslavēt var Dace Melbārde, kura savu pelēcīgo pareizumu nevis centās maskēt, bet "iepakoja" atbilstoši "teicamnieces" profilam - pareizi, ar vainadziņu galvā un latviskā apdziedāšanā, kā minimums, izpildot mājās darbus, atšķirībā no Jāņa Grasberga un Ērika Stendzenieka. Toties ar jokiem pārsteidza Harijs Rokpelnis, kurš, manuprāt, ir lielākais šī "cepiena" ieguvējs.
Bet kopumā ļoti laba pēcgarša. Un ar interesi gaidīšu nākama gada "cepienu" Cēsīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru