Tāpat man ir prieks par tiem daudzajiem Rietumeiropas tūristiem, kuriem LNO izrādes ir bijiušas un arī turpmāk būs kā Rīgas ceļojuma galamērķis. Šobrīd taču ir tik grūti konkurēt, izcīnīt savu vietu, noturēt to.
Nedomāju, ka Latvijas Nacionālās operas ēka ir kontinenta mērogā tik unikāla, ka nekur citur neatrast šādām svinībām līdzvērtīgu vietu. To pašu var teikt arī par Rīgu vai Jūrmalu. Bet tomēr izvēlējas Jūrmalu, Rīgu, Latvijas Nacionālo operu. Es par to esmu lepns.
Turklāt, atšķirībā no citiem Rīgā un Latvijā notiekošajiem pasākumiem, šādas dzimšanas dienas svinības taču nevienu citu netraucē. Nebija taču slēgta satiksme, kā tas notiek citkārt, kad sapulcējas augstie valsts viesi. Nebija šo atbraukušo agresīvā izrādīšanas, kā tas notiek praida, 16.marta vai 9.maija gadījumos. Gluži otrādi - vairums no viņiem vēlējās palikt neatpazīti, nepamanīti.
Cilvēki klusu noīrēja tobrīd nestrādājošās Latvijas Nacionālās operas ēku, klusām paši sapulējās, lai svinētu savus svētkus. Lai viņiem tiek! Un jo vairāk Latvijā šādas svinības, jo labāk!
Būt par tādu vietu, kur Rietumu un Austrumu business veiksnīgi sadzīvo, būt par Krievijas "Šveici" - tas taču bija tas, uz ko iepriekš tik ļoti tiecāmies. Ne tā?
Un tagad, kad līdz V.Putina autoritārisma pieaugumu, vēl vairāk Krievijas uzņēmēju meklē "drošības spilvenu" ārpus Krievijas, mums ir visas iespējas šo situāciju maksimāli izmantot. Bet nav jau tā, ka esam šajā "biznesā" neaizstājami - vēl ir Kipra, Austrija, Lielbritānija, Vācija. Arī Šviece joprojām. Bet ne augstākminētie ir mūsu konkurenti. Visvairāk kaitējam sev paši.
Latvijā ir jāsatraucas ne par to, ka tie Krievijas viesi te svin savas dzimšanas dienas, bet jāsatraucas par to, lai no šādām situācijām spētu radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību.
Citkārt valstis investē tik prāvas summas, lai varētu uzrunāt miljardierus, lai mudinātu viņus te investēt, radīt te jaunas darba vietas u.c. Uz Latviju šie miljardieri ierodas paši, nav īpaši jāaicina. Mums tikai nedaudz jāpastimulē, lai esošo uzmanību "kapitalizētu". Bet tā vietā mēs savā starpā sacenšamies - kurš pret iebraukušajem izrunāsies visrupjāk.
Iespējams, es pārspīlēju konkrētas Krutoja dzimsanas dienas svinēšanas nozīmi. Iespējams, Latvijā klusām ir svinētas arī nozīmīgās dzimšanas dienas. Bet šāda dzimšanas diena bija zīmīga ar savu zīmīgumu. Mums bija postaments, lai paradītu savu vēlēšanos vai nevēlešanos šādas situācijas izmantot.
Un mani neizbrīna, ka priekšvēlēšanu gaisotnē bija tik daudzi, tai skaitā ministri, kas moralizēja, spriedelēja un kūdīja. Šādu cilvēku Latvijā ir bijis un arī būs daudz. Bet mani uztrauc, ka publiskajā telpā ir tik maz cilvēku, kuri būtu gatavi iet pret šo destruktīvo straumi. Kur ir tie Latvijas inteliģenti?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru