Tā nav pirmā reizi, kad Inga Springe un Re:Baltica izvirza it kā adekvātu mērķi, taču izpildījums, kā vienmēr, ir nožēlojams, pat tāds, ka iecerētais ne tikai nav sasniegts, bet vēl vairāk sačakarēts. Un tā vienmēr. Daudz trokšņa, parazītiska sildīšanās procesā, nekāda rezultāta, ja neskaita nepatikšanas…
Un arī tagad, redz, visi citi vainīgi, ka ne tā kaut ko sapratuši, no konteksta izrāvuši. Tas ir kaut kāds vidusskolas multimediju pulciņš? To es studentiem ievadlekcijās par sabiedriskajām attiecībām saku, ka ja esi pārprasts, tad vainīgs esi tikai pats, arī tāpēc, ka nemācēji novērtēt, ko un kā attiecīgajai auditorijai vēstīt...
Un kā vēl man to atsevišķo plakātu bija uztvert? Tur tak ar lieliem burtiem bija nepārprotami uzrakstīts, ka “Nerunā latviski netic Latvijai”. Vai tur maz ir kāda atsauce, ka tas ir par kaut kādu filmu?
Te arī rezultāts. Filma un plakāts it kā pret sabiedrības šķelšanos, bet rezultātā plakāts šķeļ vēl vairāk, tai skaitā rosinot jaunu krieviski runājošo iniciatīvu “Runāju krieviski, lepojos ar Latviju”.
Armēnijā savulaik bija Jaungada TV joks, studijā iedrāžoties kaujiniekiem, paziņo, ka noticis valsts apvērsums, daži pie TV ekrāniem tikmēr ar sirdstrieku nomira… Jā, pamuļķi, paši vainīgi, ka bez humora izjūtas…
Šis ir tas gadījums, par kuru Andris Šķēle runāja Jūrmalgeitas sarunas, ka jāmeklē lielāko kretīnu. Ļaujam muļķiem lūgties, lai sasit ne tikai savu galvu, bet arī “uzlauž” betonu… Un nekas nav biedējošāks par muļķiem ar iniciatīvu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru