Latvija kā propagandas avangards vai diktators Putins?

Arvien nesaprotu, kā tas nākas, ka it kā tik ļoti nicinām to, kas notiek Krievijā, bet paši vēlamies viņus pārspēt, jo īpaši visā tajā, ko tik skaļi nosodām. Gluži vai lepojamies, ka varam labāk un vairāk, tai skaitā propagandēt, aizvērt nepareizās mutes, iesēdināt un izsūtīt, ja vajadzēs. Varbūt tāpēc, ka tā galvenā identitāte arvien ir nevis pašu, bet pretnostatījumā, ka esam atšķirīgi vien ar to, ka neesam krievi? Ja ne uz 40, tad varbūt uz 50 gadu neatkarības atgūšanas jubileju, tik ļoti gribētos piedzīvot savu identitāti, balstītu savās vērtībās, nevis pretnostatījumā un nosodījumā.

“Pautina” - Pērlhārbora vai Hirosima?

 

Ukraiņu specdienestu operācija ar tik zīmīgo nosaukumu “Pautina” noteikti tiks iekļauta vēstures grāmatās, kā to jau paspējis akcentēt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas varētu būt arī kā pavērsiens, pietuvinot un steidzinot izšķirošos notikumus. Kādus? To gan vēl pāragri spriest, jo ir dažādi iespējamie scenāriji. Ja gribam būt atbildīgi, tad jāizvērtē visi, ne tikai tie, kuriem pašiem vairāk gribētos ticēt.