Lieldienu laikā, kad kristīgā pasaule svinēja atdzimšanas svētkus, Latvijas TV ziņu raidījumā "Panorāma" bija sižets par Tarandu ģimeni, kura jau deviņus mēnešus nav saņēmusi pilno tiesas spriedumu par seksuālo noziegumu pirms 8 gadiem pret tobrīd septiņus gadus veco dēlu, par ko tiek apsūdzēts katoļu priesteris.
Nav noilguma noziegumiem, kuri vērsti pret cilvēci, kara noziegumiem, kā arī atsevišķiem noziegumiem pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību. Katram, kurš veicis dzimumnoziegumu, jo īpaši pret pret bērnu, ir jāsaņem sods! Visbargākais! Arī tāpēc, ka dzimumnoziegums ir ar ilgstošām un pat neizdzēšamām sekām, atšķirībā no nozagtās mantas, kuru var atgūt vai no jauna iegūt, un pat fiziskas brūces var sadziedēt, kamēr dzimumnoziegumi var neatgriezeniski sagrozīt cilvēka psihi un likteni. Tāpēc nekāda tolerance pret šādiem noziedzniekiem!
Un svarīgi ir iedrošināt upuri neklusēt, iespēju robežās pasargājot viņu no pārmērīgas uzmanības, bet galvenais - saglabājot uzticēšanos, jo tieši to visvairāk upuris baidās pazaudēt. Upurim nav jānoslēdzas sevī, nav vienam jāsadzīvo ar savu sāpi, iedzīvojoties ne tikai garīgās traumās līdz pat pašnāvībai, bet vēl arī onkoloģiskās problēmas sava iekšējā toksiskuma dēļ.
Tomēr, ir vēl trīs lietas, kuras man, abstrahējoties no konkrētā gadījuma, gribētos akcentēt.
Kā pasargāt nevainīgi apvainoto?
Pirmā ir saglabāt pieļāvumu, ka publiski apvainotais cilvēks tomēr nav vainīgs, tāpēc man ar savu nosodījumu pret konkrēto cilvēku vajadzētu nogaidīt līdz tiesas vai vismaz ekspertīzes spriedumam. Pat tad, ja viss izskatās tik pašsaprotami, arī tad, ja ticu tiem, kas sūdzas, arī tad, ja tik ļoti nesimpātisks šķiet apsūdzētais.
Tas nav viegls uzdevums - saglabāt upura uzticēšanos, bet vienlaicīgi nesodīt pirms tiesas.
Jo gluži tāpat kā dzimumnoziedznieks var sabojāt sava upura dzīvi, tieši tāpat var tikt apzināti vai netīšām izbojāta nepamatoti apsūdzēta cilvēka dzīve. Un abas ir vienādā vērtē!
Jā, es varu iztēloties, cik neiecietīgs es pats varētu būt, lai aizstāvētu savus bērnus pret pedofilu, bet aicinu arī ikkatru iedomāties savas sajūtas, ja pedofilijā tiktu nepamatoti apvainots paša tēvs vai brālis.
Vai organizācijas un kolēģi ir līdzvainīgi?
Otrā lieta ir par sasaistīšanu ar organizācijām un kopienām. Diemžēl, pedofilijas noziegumu skaits nav retums, citkārt tie tiek izmeklēti diskrēti, taču ja ir iesaistīts garīdznieks, tad nez kāpēc, tiek prasīta atbildība arī no pārējiem garīdzniekiem. Kāpēc?
Vai visiem Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem bija jājūtas līdzatbildīgiem, ka šajā augstskolā kāds bija uzmācies studentei? Varbūt pat visiem mūziķiem? Vainīgi visi skolotāji, visi treneri, visi pulciņu vadītāji, attiecīgā pašvaldība un ministrija? Un ja noziegums pastrādāts viesnīcā, tad jāatbild visai tūrisma nozarei? Un ja noziedzies dakteris, par kuriem arī bieži mēdz sūdzēties pacienti, tad vainīgi visi viņu kolēģi un pat zobārsti? Tad kāpēc šajā gadījumā tiek prasīta atbildība no bīskapiem un pat no Pāvesta?
Un kāpēc, aprakstot pieķertu zaglēnu vai krāpnieku, nedrīkst pieminēt, ka viņš ir čigāns vai ebrejs, bet aprakstot pedofilu, pieminēt viņa piederību baznīcai ir teju obligāti?
Sabiedrības nicinājums - dubults sods
Un trešā lieta ir par dubulto sodu, kādu saņem publiskotās personas. Tagad šis apsūdzētais prāvests, bet iepriekš arī Mūzikas akadēmijas pasniedzēji, dakteri, skolotāji un citi, ir sabiedrības jau sodīti vēl pirms tiesas. Viņi saņem pat lielāku sodu nekā viņam varētu piespriest tiesa. Pieļauju, ka daudzi no šiem apsūdzētajiem gribētu kaut dubultu cietumsodu vai naudas sodu, varbūt pat gatavi nāves sodām, vien tāpēc, lai atbrīvotos no sabiedrības nežēlīgā nosodījuma un nesaudzīgās izstumšanas. Par vienu pārkāpumu tiek sodīt vairākkārt un sods par vienādu nodarījumiem ne viesiem ir līdzvērtīgs.
Vai tas ir godīgi, ka vienus notiesā paklusam, viņi klusi izvieš sodu un klusi atgriežas sabiedrībā, bet citiem bez tiesas nolemtā vēl līdz velkas arī kauna zīmogs mūža garumā, pieķerot klāt arī radiniekus, organizācijas un kopienas? Un man, diemžēl, nav risinājuma, ko piedāvāt, tik vien, ka esmu par vienlīdzību un tiesiskumu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru