25.marts - traģiskai atmiņai nevis iedvesmai

25.marts. Tā, protams, ir traģēdija. Tās bija ciešanas tiem, kurus izsūtīja, ciešanas tiem, kas palika mājās un pārdzīvoja, un tās bija iesētās bailes ikvienam Latvijā un Baltijā. Bet, pieminot šos 74 gadus vecos traģiskos notikumos, vienlaicīgi atļaušos izteikt arī trīs, iespējams, ļoti strīdīgus vērtējumus.

Nekonsekvence ir kliedzoši pretrunīga

Es nesaprotu! Kā var tā būt, ka vienlaicīgi Kirkorovam atņem viņam piederošo māju Floridā, bet tikmēr Ovečkins, tai pašā laikā un turpat netālu, priecējot Vašingtonas līdzjutējus, turpina pelnīt naudu, līdzīgi kā citi krievu hokejisti? 

Vai lībiešus var un vajadzētu atdzīvināt?

Nezinu, kā to par lībiešiem kā mirušiem bija domājis opozīcijas deputāts Kaspars Briškens, un nedomāju, ka jebkāds opozicionāra individuāls viedoklis būtu jāuztver kā Saeimas vai Latvijas valsts oficiālā nostāja. Bet…