Noklausījos V.Putina ārkārtas paziņojumu 27.jūnijā pēc pārtrauktā Prigožina dumpja. V.Putins ir propagandas maestro! Ja ilgi sauks, ka "salds, salds", varbūt tiešām mutē saldāks paliks...
Divas reizes, gan runas sākumā, gan beigās, Putins pats sevi māna par sabiedrības konsolidāciju, par atbalstu sev un konstitūcijai, lai gan mēs visi redzējām video, kā Rostovā pie Donas cilvēki pavadīja "vāgneriešus". Bija acīmredzams noskaņojums, ka cilvēki gatavi pieciest nemierus un nestabilitāti, lai tik tas ieilgušais režīms mainītos. Iepriekš varēja sevi manīt, ka cilvēki ir par stabilitāti, par izaugsmi, par Krievijas varenību, bet šie argumenti vairs nestrādā pēc 2022.gada 24.februārā. Kāda starpība, vai nestabilitāte ir Prigožina dumpja vai Putina kara dēļ. Gribās no tā visa atkratīties....
Un Putina pašpārliecinātība, ka "mēs visu būtu apturējuši", lai gan Prigožins netraucēti ieņēma pat trīs apgabalu centrus diennakts laikā, ka jau vairākas karaspēka daļa pārgāja Prigožina pusē. Ja gribētu, viņš nonāktu Maskavā, pat ne tik daudz savas militārās varēšanas, bet sabiedrības atbalsta un daudzu institūciju pretimnākšanas dēļ.
Un kas zina, kā vēl sevi būtu parādījuši nogaidošie oligarhi, dažādu nozaru un reģionu vadītāji. Laimīgie, kas nepaspēja savu pozīciju izrādīt...
Jā, tās ir ikkatras runas uzdevums - pietuvināties mērķim, virzīties uz priekšu, bet, manuprāt, šoreiz tā runa ir neatbilstoša pat pieradinātajiem Krievijas skatītājiem, jo pārāk tālu un atrauti ir vēlamais no esošā. Tāds izmisuma solis - tēlot vadoni brīdī, kad pats uz mirkli biji pabēdzis malā, ko visi jau bija paspējuši pamanīt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru