Trenera atlaišana sabiedrisko attiecību kļūdas dēļ?

Es neesmu futbola eksperts, kaut arī esmu bijis Latvijas futbola valstsvienības preses oficieris Latvijas futbolam visskaistākajā brīdī - kvalificējoties uz 2004.gada Eiropas čempionātu. Es nemāku no futbola viedokļa analizēt Daiņa Kazakēviča veikumu, tik vienu varu teikt, ka viņš centās, ka viņš gribēja paveikt, viņš domāja ne tikai par šodienu, bet arī nākotni un attīstību. Taču es šo procesu varu vairāk analizēt no sev savtīgā un man vairāk izprotamā sabiedrisko attiecību skatu punkta. 

Varu vien atkārtot manis paša publiskoto sabiedrisko attiecību definīciju, ka “Sabiedriskās attiecības ir pārvaldes funkcija mērķu uz uzdevumu noteikšanai, izpildītāju piesaistīšanai un to mijiedarbības nodrošināšanai, kā arī izpildītāju kontrolei un veikuma novērtēšanai, lai tiktu nodibināti vai uzturēti savstarpēji izdevīgi sakari ar auditoriju, no kuras ir atkarīgas veiksmes un neveiksmes.”

Un tas nebūt nav vienkārši nodefinējams, kura tad ir un bija tā auditorija, no kuras bija atkarīgās Daiņa Kazakēviča veiksmes un neveiksmes. Jā, protams, paši futbolisti. Jā, arī līdzjutēji un Latvijas mediji, kas ietekmē gan viens otru, gan arī ietekmē futbolistus. Jā arī federācijas tehniskais personāls, kas nodrošina vai veicina tehnisko atbalstu. Taču, manuprāt, visvairāk veiksmes un neveiksmes ir atkarīgas no tā, kas pieņem lēmumu, un šajā gadījumā tā bija Latvijas Futbola federācijas Valdes 9 cilvēku sastāvā, no kuriem 8 nobalsoja par trenera maiņu. Jā, arī šos valdes locekļus varēja uzrunāt caur medijiem, caur sponsoriem, līdzjutējiem, tai skaitā iespaidot ar futbolistu sniegumu, taču tas ir tikai ceļš, bet nemainās mērķis… 

Šo “auditoriju, no kuras ir atkarīgas veiksmes un neveiksmes” Dainis Kazakevičs nebija novērtējis vai attiecīgi nodefinējis. Iespējams, viņš uzskatīja, ka par to nav jāsatraucas. Iespējams, viņš paļāvās, ka federācijas valdes locekļiem nav citas alternatīvas. Iespējams, viņš uzskatīja zem sava goda šo jautājumus ar pārrunāt ar valdē strādājošajiem un no futbola niansēm mazāk saprotošajiem. Taču rezultāts nu ir tāds, kāds tas ir - treneris tiek nomainīts.

Kāpēc to visu norādu? Jo šis ir labs publisks stāsts par sabiedriskajām attiecībām, gadījums, ko man analizēt kopā ar studentiem sabiedrisko attiecību lekcijās. Šis ir stāsts par to, kā ir jāprot precīzi definēt “auditoriju, no kuras ir atkarīgas veiksmes un neveiksmes”. Un kļūdās tie, kas domā, ka sabiedriskās attiecības ir tikai mediju publikācijas, daudz uzslavas un maz kritikas. Žēl par Daini Kazakēviču, kas bija kā labs stratēģis un vizionārs, bet, cerams, ka viņa kļūdas sabiedrisko attiecību jomā būs arī citiem kā laba mācība.