Man ir pretīgi un nepieņemami jebkuri centieni nozagt vēlēšanas, vienalga kādā formā - ar melošanu, ar manipulēšanu, ar viltošanu, ar administratīva resursa negodīgu izmantošanu vai spēka pielietošanu. Vienalga, vai to dara savējie vai svešie. Vienalga, vai tas notiek Latvijā vai jebkurā citā valstī, draudzīgā vai naidīgā. Taču iejaukšanās svešas valsts vēlēšanās ir tikpat nepieņemama kā militārs iebrukums, jo veiksmīgas hibrīdkara operācijas rezultātā iznākums ir līdzvērtīgs.
Arī man nav simpātisks "Gruzijas sapnis", man nepatīk arī citas šāda profila oligarhu, politbiznesa un sintētiskas varas partijas, tai skaitā Gruzijā, Krievijā, Ungārijā, arī Latvijā.
Jā, iespējams, Gruzijas vēlēšanās iejaucās arī Kremlis. Iespējams, vēlēšanās ir bijuši viltojumi, taču gribētos tad nedaudz konkrētāk uzzināt par tiem. Pagaidām tiek publiskoti vien mūsu puses novērotāju spriedelējumi, kā arī arguments, ka vēlēšanas rezultāti atšķiras no opozicionāro sociologu pētījumiem. Un nekādu faktu par to, kā vēlēšanas tika "nozagtas".
Bet acīmredzams ir kas cits - Eiropas Savienības tieša iejaukšanās Gruzijas vēlēšanās, musinot opozīciju protestēt, iedrošinot, ka vēlēšanu rezultāti netiks atzīti, jo, redz, mums nepatīt uzvarētājs. Kad šādi rīkojas citi, piemēram Krievija, tad šausmināmies par rupjo iejaukšanos citas valsts vēlēšanās. Un tagad paši darām to pašu?
Jā, arī Krievija tā līdz šim ir darījusi, un tas ir pretīgi un nepieņemam, bet, vai tas tiešām dod tiesības arī mums rīkoties tāpat? Tad esam tādi paši? Un jūtamies labi? Es gribu ticēt, ka šaipus Zilupei un līdz pat Gibraltāram, Eiropu vieno citas vērtības, nevis būt tādiem pašiem kā Krievijas, tik vien, ka darīt to pretējā virzienā. Es negribu būt tāds!
Es respektēju jebkādus vēlēšanu rezultātus, ja vien tie panākti godīgās vēlēšanās, cik nu tā vēlēšanas vispār var būt godīgas. Arī ASV tad diskutē par to, kā var nozagt balsis. Un es vienādi vērtēju vēlēšanu godīgumu, neatkarīgi no tā, vai uzvar savējie vai svešie. Nu nevar būt tā, ka vienādos apstākļos vēlēšanas Gruzijā ir negodīgas, bet Moldovā godīgas. Blakus Turcijā un Azerbaidžānā viss forši? Un vēršanās pret radikāļiem Vācijā un Austrijā ir pieļaujama, kamēr līdzīga varas partiju vēšanās pret opozicionāriem Ungārijā, ir demokrātijas apdraudējums?
Manuprāt, šāds selektīvisms mūs saēd no iekšpuses vairāk nekā visas Kremļa hibrīdkara operācijas kopā, jo mēs pazaudējam sevi, kļūstot tādi paši kā Krievijas. Tas sliktākais scenārijs ir tāds, ka mēs būsim savās izpausmēs tādi paši kā Krievija, tik vien, ka pret Krieviju, bet pazaudējot savas kristīgas morāles vērtības un balstīšanos uz tiesiskumu, tādējādi pazaudējot sevi. Tikmēr Krievija būs motivēta ar savu ideoloģiju, jā slimīgu misiju un impēriska, bet pašiem saprotamu ideoloģiju. Un mēs tad varam zaudēt ne tikai Krievijai, bet vissliktākais, ka sevi pašu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru