Paldies Jānim Timmam, ka ar savu neprātīgo un neadekvāto rīcību izgaismo arī citas sapelējušās un necilvēciskās sastatnes mūsu pašu sabiedrībā!
Paldies basketbolistam Jānim Timmam, ka ar savu neprātīgo un neadekvāto rīcību izgaismo arī citas sapelējušās un necilvēciskās sastatnes mūsu pašu sabiedrībā!
Arī es esmu bijis gan neprātīgi iemīlējies, gan arī piedzīvojis sāpīgākas šķiršanās. Tie ir mirkļi, kad šaustās domas par nevēlēšanos dzīvot vai publiski un koši dedzināt sevi, kad pazūd jēga ir visam, kad zem kājām nejūt pamatus un arī kājas pat fiziski grīļojas. Vai tiešām ir kāds, kas neko tādu nav piedzīvojis? Tie, taču, ir tie dzīves košākie mirkļi! Vieni ar to tiek galā ātrāk, citiem palīdz draugi, kolēģi un radinieki, bet citiem emocijas ir tik saspīlētas, ka pat ar psihologu palīdzību ir grūti nostāties atpakaļ uz savām kājām un skatīties uz priekšu.
Tak acīmredzami ir skaidrs, ka Jānis ir izmisis. Viņu šobrīd plāno pamest sieva. Pamet publiski. Pamet brīdī, kad viņš ir bez darba, nevajadzīgs pat Latvijas izlasei, bez perspektīvas, bez mājām, bez sievas. Kas var būt vēl ļaunāk?
Skaidrs, ka viņš, izmisumā, metas atpakaļ uz Maskavu, piesakās kaut kādā bezjēdzīgā publiskā 3x3 basketbola pasākumā, neprātīgi upurējoties, lai paustu savai sievai, ka vēlas būt blakus, parādīt savus centienus saglābt ģimeni, kamēr turpinās Krievijas likumdošanā noteiktas samierināšanās mēnesis pēc 16.oktobrī iesniegtās laulības šķiršanas prasības.
Tas ir neprātīgs izmisuma solis, “spēlējot uz visu banku”. Un visdrīzāk, diemžēl, Jānis zaudēs gan sievu, gan arī zaudēs visu, tai skaitā basketbolista karjeru Krievijā, arī citur Eiropā. Un Latvijā viņš būs kā Kangars. Ļoti skumjš mīlas stāsts, pat Holivudas filmās tik spēcīgu pavērsienu nav tik daudz…
Bet šoreiz tā nav filma, kuru ar izslēgt vai pārtīt uz priekšu. Runa ir par mūsu pašu Jāni Timmu, kas vēl šovasar spēlēja Latvijas izlasē. Un kur mēs bijām, kad viņam bija vajadzīga palīdzība un plecs? Kur bija komandas biedri? Kur Latvijas basketbola savienība? Kur tie draugi, kas iepriekš ballējās un gozējās kopā?
Un pat ja nepasējām palīdzēt savlaicīgi, kur mēs esam tagad? Noslaukām uz Jāņa Timmas paklupušā ķermeņa savas netīras kājas, sacenšoties patriotisko lozungu skandēšanā? Vai pēc Covid un kara apstākļos te ir palicis arī kaut kas cilvēcisks?
Skaidrs, ka sadarboties ar agresoru ir nepieļaujami, nosodāmi, bīstami pašam un citiem. Skaidrs, ka Jānis Timma šobrīd dara kaut ko ļoti stulbu, pašiznīcinošo. Taču, iespējams, viņa neprātīgais mīlas stāsts pēc daudziem gadiem būs tikpat iedvesmojošs ka Romeo un Džuljeta, mīļotās sievietes dēļ pametot visu un pārbēgot uz ienaidnieka midzeni. Latviešu mīlestību Jānim atgūt būs grūti, bet es cilvēciski ceru, ka ar šādu neprātīgo upurēšanos Jānis Timma vismaz atgūs sievas mīlestību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru