Ir tik svarīgi izvairīties no situācijas, kurā pats sev kļūsti par vislielāko ienaidnieku. Ar "Apvienoto Sarakstu" ir tā, 1/2 paša vārdu pazudina šodienā, un atlikusī 2/2 vārdu sagrauj rītdien vajadzīgos kontaktus… Skumji!
Tur tai Sarakstā ir tik daudz sakarīgu cilvēku ar ļoti sakarīgām idejām. Un tur arvien ir potenciāls, lai valsts pārvaldē būtu vairāk lietišķā un lietderīgā. Bet, kā izrādās, pieredzei politikā ir nenovērtēta nozīme...
Šobrīd "Apvienotajā sarakstā" tādu redzamo politiķu, kas kretinē, ir vairāk nekā citās partijās, un tad vairs nav nozīmes tam, ka arī labu politiķu starp viņiem ir pat vairāk nekā citās partijās. Un arī paši vainīgi, ka nemāk tos toksiskos augoņus no sevis izspiest…
Bet varbūt tas arī uz labu.
Lai citi redz, kā tas ir, ka neuzņemas iniciatīvu tad, kad uz to jāiespringst, jo “labāk zīle rokā nekā mednis kokā”, bet pēc tam kā pusaudzis bubina, ka es arī būtu varējis “noķert medni”, varbūt pat ātrāk, varbūt daudz lielāku...
Lai citi redz, kā tas ir, ka sākumā paši apsaukā "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Progresīvie", un uzkrītoši neapsaukā "Jaunā Vienotība" vien tāpēc, ka tobrīd kopā pie siles. Bet nobeigumā vairs nav neviens ar ko kopā sili dalīt… Tik "Jaunā Vienotība" tā pieklājīgi, vairāk formāli, nevis no sirds, "turpina sūtīt šablonisku uzaicnājumu", bet neviens cits, kā redzams, neaicina Eviku Siliņu noteikti paņemt koalīcijā arī "Apvienoto sarakstu", ja neskaita matemātiskus apsvērumus, ka 67 ir labāk nekā 12...
Atcerējos anekdoti par Nenotveramo Džo, kurš, kā izrādījās ir nenotverams vien tāpēc, ka nevienam tāpat nav intereses viņu ķert...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru