ceturtdiena, 2023. gada 17. augusts

Dzirdot salūtu, drošības pēc apskatos ziņu lenti


Nē, es neesmu pret salūtu, jo negribu būt liekulis - pats priecājos to skatoties, pats esmu pircis un šāvis salūtu Jaungadā, arī šovasar, kad bērni svinēja izlaidumu. Salūts ir veids, kā svinēt, tas rada svinīgumu, tā ir arī uzmanības pievēršana, jā, arī izrādīšanās. 

Citkārt dzirdēts, ka nevajadzētu šaut salūtu kara laikā, jo te taču ir uzturas arī ukraiņu ģimenes ar bērniem. Šis gan ir pretrunīgs arguments, jo tepat Jelgavā manis iepazītās ukraiņu ģimenes ir stāstījušas, ka prot atšķirt salūtu no īstiem lādiņiem, tāpēc nav pamats mums nešaut salūtu Jaungadā vai citos savos svētkos.

Rakstu tāpēc, ka tikko atkal kāds kaut ko Jelgavā svinēja un plkst. 23:06 kāds šāva salūtu. Vai 23:00 nav tas laiks, kad jau bija jābūt klusu, netraucējot apkārtējo mieru? Nezinu, vai un kādas ir sankcijas par šādu trokšņošanu.

Manuprāt, pēdējais brīdis, kad trokšņot, būtu līdz 23:00, attiecīgi, salūtu būtu jāsāk šaut ne vēlāk kā 22:55, tā, lai 23:00 jau iestātos klusums. Tas attiektos gan uz privātām ballītēm, dzimšanas dienām, kāzām, korporatīviem pasākumiem, izņemot Jaungada svinēšanu. Un jebkur Latvijas teritorijā, izņemot to reto vietu Latvijā, kur uz debess pusēm nav citu iedzīvotāju (es domāju, ka pat šī brīža šausminošās demogrāfijas apstākļos nav tādas vietas Latvijā). 

Kāpēc par to tā satraucos? Jā, pat es, kas savā dzīvē ir pabijis īstas karadarbības rajonos Kalnu Karabahā, Dienvidosetijā, Abhāzijā un Čečenijā, tomēr palieku satraukts, dzirdot blīkšķus plkst. 23:06. Jā, es paļaujos, ka tas jau tik vien kā salūts, ka kaut kur netālu mājās ir svētki, svinības un jautrība, arī pats vēl nomodā, tātad nevaru moralizēt, ka esmu iztrūcies no miega. Bet, pat es drošības pēc tomēr ieskatos ziņu lentēs, vai tomēr neesmu kaut ko nozīmīgu palaidis garām…

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru