"Acīmredzot sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, tāpēc valdības sēdes laikā ministri tērēs savu laiku un paši ies pēc savām kafijas papīra krūzēm", apsolīja Evika Siliņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
Šis ir ļoti spilgts piemērs tam, kā varētu noraksturot Latvijas Ministru kabinets - mēs, vēlētāji un mediji, fokusējamies nevis uz ministru politiku un saturu, bet uz “viesmīļiem un kafijas krūzītēm”. Un pašiem liekas, ka šādi uzpasējam procesus...
Ja es būtu valdības stratēģiskās komunikācijas konsultants, es ieteiktu regulāri iestudēt šādus priekšnesumus ar viesmīļiem un papīra krūzītēm. Lai tautai ir tā iespējas regulēt kafijas daudzumu un krūzīšu dizainu, saprotamas lietas, bet fonā politiķi tikmēr var notušēt dronus, Rail un Air Baltikus, pensiju līmeņus un nodokļu paaugstinājumus. Un skaitīt neizmantotā viesmīļa stundu likmi, nevis ministru algas samērīgumu ar viņu radīto vērtību...
Un Evika Siliņa, kā izskatās, patiesi domā, ka viņa un ministri ir tik īpaši svarīgi, jo ir tik ļoti pārstrādājušies manā un citu līdzpilsoņu labā. Tik žēl, bet es to arvien nesajūtu...
Arī neredzu, ka ministri patiesi iedziļinātos jautājumos, kas tieši viņu neietekmē. Ministru komandas saliedētība vislabāk izpaužas nejaucoties citu lietās...
Un viesmīlis, kā izrādās, ir nevis premjeres, bet Kancelejas jaunā vadītāja iniciatīva. Vainīgais atrasts! Te taciņa jau iestaigāta - ja tautai nepatiks, tad visu norakstīs uz ierēdņiem, tāpat kā par čarterreisiem...
Un nobeigumā premjere ir tā labā, kas (pašas sākotnēji pieļauto) nejēdzību aptur, aplausiem skanot. Būs tagad ministriem pašiem jāaizstaigā līdz kafijas aparātam un jādzer kafija no papīra krūzēm. Bet tas jau būs svarīgo darbu sarakstā, ar ko lepoties raksturojot 2.gadu, kas uzsākts ar tik izlēmīgi...
Un tautai to vien vajag, lai redzētu, kā ministriem neiet. Ja vien varētu, vēl arī silto ūdeni atslēgt, šoferus un mašīnas atņemt, likt par stāvvietu maksāt, pusdienās nelaist, likt no savas kabatas par telefoniem maksāt, neļaut zvanīt un sarunāties sapulces laikā... Ui, aizsapņojos... Vai gribētu redzēt strādājošos ministrus? Nē, jo lielāks sabiedrības gandarījums būtu redzēt, kā viņi cieš...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru