Ir daudz lietas, kuras iepriekš ir "izsapņotas" grāmatās vai filmu scenārijos. Nē, tā nav prognozēšana, arī ne nākotnes scenāriju rakstīšana. Bet, ja to varēja iztēloties rakstnieki, scenāristi un vizionāri, tad kāpēc gan šodienas apstākļos to nevarētu iztēloties šodienas notikumu radītāji? Atteikties no ieceres tik tāpēc, ka kaut kas tāds jau iepriekš redzēts filmā?
Iespējams, tā ir pat apzināta rīcība - "niekošanās" ar riekstiem. Dņiprā sprāgušo raķeti, kuru Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde atpazina kā izšautu no raķešu kompleksa "Kedr" ("Ciedri"), Vladimirs Putins, savukārt, to reklamēja kā kaujas izmēģinājumu jaunai raķetei "Orešņik" ("Riekstu trauks").
Jā, es pieļauju, ka Viļņā šorīt notikušais nav nelaimes gadījums, bet tas ir vēl viens “rieksts” lielākā “riekstu traukā”. Traki aizdomīgi tas viss. Nekādas pilotu sūdzības, nekādas indikācijas par tehniskām ķibelēm, arī video kadros redzama it kā normālā un vienmērīga nosēšanās ar iedegtiem prožektoriem, bet te, pēkšņi, jau zeme, nu tieši tāpat kā "Cietajā riekstā 2"...
Un es pieļauju, ka abās frontes pusēs saprot, ka hibrīdkara apstākļos tieši šādi var izskatīsies nākotnes karalauks. Un pat ja tā šoreiz bija nejaušība, tas nenozīmē, ka citkārt lidmašīnas nevar krist speciāli, turklāt precīzāk nekā notēmētās raķetes. Manuprāt, šāda tipa diversijas ir potenciāli daudz bīstamākas nekā kareivji, tanki un raķetes, jo pret šādam diversijām nav tik labi izplānota aizsardzība. Kā cīnīties? Aizliedzot lidmašīnas? Neļaujot pulcēties? Pašiem nopludināt dambjus savlaicīgi? Apturēt ātomelektrostacijas? Varbūt tāds arī tas globālais mērķis?
Un šāda avarējusī lidmašīna ir tīrais nieks, iedomājoties, kādas vēl mehāniskas, tehnoloģiskais vai ekoloģiskas briesmas cilvēki ir spējīgi sastrādāt savā apmātībā un pieaugošajā agresīvumā.
Dievs, sargi mūs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru