Bet, mani tāpat satrauc arī Eiropas līderu tikšanās pie Francijas prezidenta Emanuela Makrona. Es ticu, ka Eiropas lielās valstis varētu iztikt bez ASV atbalsta, bet vairāk koncentrējoties uz sevi. Un es pieļauju Eiropas dalīšanos, no jaunajām Eiropas valstīm līdzi paķerot varbūt Poliju, arī Čehiju, varbūt arī Slovēniju, bet ne Ungāriju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju. Un Baltija ar savu Suvalku koridoru, saaisinoties konfrontācijai ar ASV, var būt vieglāk upurējama Rietumeiropas drošības interesēs.
Ticu, ka arī Ziemeļvalstis tiks galā pašas. Bet vai šajā blokā ierakstīsies arī visas trīs Baltijas valstis? Jā, tagad ir pēkšņie paziņojumi, lūk, kā mēs "uzņemsimies atbildību par mieru un drošību Eiropā". Jau tas vien aizdomīgi! Ticu, ka somi par igauņiem cīnīsies.
Un kā ar latviešiem? Kas ir tie Latvijas draugi, uz kuriem varam tagad paļauties? ASV un Donalds Tramps, kas no latviešiem atceras varbūt tikai Kristapu Porziņgi?
Tāpat ticu, ka poļi varētu justies neērti par lietuviešiem, kuri beidzamā laikā ir daudz darījuši, lai būtu tuvi ar poļiem, neskatoties uz vēsturiskajām pretrunām. Te gan jāatzīmē, ka arī Edgars Rinkēvičs ir daudz mēģinājis darīt, lai satuvinātu Latviju ar Poliju. Pragmatiski. Bet, iespējams, jau par vēlu, turklāt, tas nav veicinājis interesi par Poliju citiem Latvijas elitē un arī Polijā maz intereses par Latviju.
Priekšā juku laiki, tieši tā, kā tas tika prognozēts par 2025.gada pavasari. Un sliktākais, ka tā var sanākt, ka grūtajā brīdi esam vieni paši, lai gan vēl aizvakar, Valentīna dienā, saņēmām tik daudz sirsniņas un it kā mīlestības apliecinājumus. Ballītes atmosfērā, kad visi priecājās, varēja ļauties maldinājumam par lielo mīlestību visapkārt, bet tas īstais pārbaudījums ir grūtā brīdī...
Ja pēc pirmdienas tikšanās Eiropas līderi ziņos par konfrontāciju ar ASV, pieļauju, ka daudzie Trampa izsmējēji Latvijā līksmos, iespējams, pat neapzinoties, ka smejas arī par savu nekrologu. Biedējoši! Ir sācies ļoti nozīmīgs periods. Jāiztur!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru