Es gribētu būt aizliegtās informācijas eksperts!

Redzot, kādu Saeimu ievēl Latvijas tauta, redzot, cik viegli mēs noticējām gan sazvērestības teorijām par Covid, gan arī noticējam vakcinētājiem un ierobežotājiem, redzot, kā ar mums manipulē no Austrumiem un Rietumiem, piekrītu, ka nevar iztikt bez cenzūras un propagandas. Bet, varbūt ir tāda vieta, kur vismaz ar īpašām caurlaidēm un “blatiem” būtu iespēja paglābties no propagandas starojuma un paslepus paskatīties aizliegtās lapas. Es gribētu zināt, vai un ko iecerējies ienaidnieks. Esmu gatavs pat parakstīties, ka nevienam redzēto neizpaudīšu. Jā, VPN man palīdzētu redzēt svešās, naidīgās un aizliegtās lapas, bet VPN man nepalīdzēs atsvaidzināt sevi no pašu saldi-lipīgās propagandas. 

Atceros notikumus pirms 30 gadiem, tobrīd vadību Latvijas Mediju fondu. Viena no mūsu iniciatīvām bija sakārtot situāciju aizliegtajā saturā. Tobrīd bija tā, ka formāli pornogrāfija bija aizliegta, bet neformāli Stacijas tunelī un citur publiskās vietās bija vairāki konkurējoši tirdzniecības stendi, kur varēja nopirkt jebko, tai skaitā visšķebinošāko pornogrāfiju, tādu, kas pat Holandē būtu aizliegta. Tapa tas regulējums, kāds tas ir arī šobrīd, ka specializētajos veikalos (bez skatloga un aizklātām durvīm) var nopirkt jebkādu video, audio, foto un teksta formātā, izņemot nekrofiliju, zoofiliju, pedofiliju un vardarbību, bet “vieglākās” preces var būt arī kioskos, taču celofānā, noteiktā augstumā, noteiktā attālumā no skolām u.tml. Iespējams, bija arī citas būtiskas nianses, bet tas neatceros, jo tas bija jau pirms 30 gadiem…

Varbūt arī tagad būtu iespējami tādi SexShop, kuros būtu iespējams speciālās kabīnēs paklausīties Solovjovu ar Simonjanu vai noklausīties Krievijas armijas ziņojumus par notiekošo frontē?

Bet vēl pirms likumdošanas izmaiņām 90.gadu sākumā, mani uzrunāja LR Iekšlietu ministrijas Ekspertīzes centrs (nosaukums bija kaut kā citādi), jo, redz, es par tām lietām te publiski esam izteicies, bet viņiem, redz, vajadzīgs eksperts. Sākumā nesapratu, kas man jādara, bet tad pie manis ieradās policists-kurjers, atveda 4 kasetes, lūdza parakstīties par uzticēto izmeklēšanas materiālu, teica, ka jānoskatās un rūpīgi jāapraksta, jādod slēdziens par to, ir vai nav redzētais pornogrāfija… Tā nu es 4 vakarus skatījos šīs kasetes, lai gan jau pirmajās ainās viss bija skaidrs. 

Tad, lūk, iedomājos, ka varbūt arī tagad ir nepieciešami tādi paši "pornogrāfijas" eksperti. Es tad varētu pieteikties, palīdzēt, varbūt pat nopelnīt, bet galvenais, ka tiktu pie aizliegtās informācijas.