Pilnajā mēnesī pilnās domas... Tad, lūk, es rosinu vērsties pie Igaunijas valsts ar maiņas darījumu par Roņu salu.
Latvijai ir nepieciešama kaut viena sala! Izvēle jau tikai viena - tā, kas vistuvāk, tā, kas pa vidu starp Kolku un Ainažiem. Lai varam attīstīt savu iekšējo kuģošanu rombā Rīga - Roja - Roņu sala - Salacgrīva - Rīga. Un lai celtu savu pašapziņu.
Pretī varam piedāvāt kaut 10 reizes lielāku sauszemes teritoriju pierobežā, ko tāpat neizmantojam. Varam arī atdot mazāk sauszemes, bet tā vietā igauņiem piedāvāt paplašinātu jūras teritoriju līcī un Baltijas jūrā aiz Sāremā.
Un Retsepi, kas Limbažu novadā, jau pēc nosaukuma izklausās igauniski, arī Arakste no Valmieras novada tāpat... Bet, varbūt pat iemainām visu Mazo Ceriņu vai Mazo Rūjienas ielu Valkā?
Un, iespējams, laimīgi būs gan Latvijas pierobežā dzīvojošie, kam Igaunijas attīstības centri būtu tuvāki un tīkamāki, gan arī Roņu salā dzīvojošie, kas tagad ir tik tālu no sava kontinenta, bet būtu daudz tuvāk Latvijas kartē... Tur pat osta ir Latvijas, nevis Igaunijas virzienā...
Un tas arī būtu tik izcils piemērs tam, kā divas draudzīgākas valstis var mainīt robežas arī bez kašķiem un ne kara dēļ.
Jā, es gribu, lai mums būtu sava sala! Ne iekarota un ne uzbērta, bet nopirkta vai nopelnīta!
P.s. Un ja reiz mūsu starpvalstu attiecības ir tik labas, ka Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā ārvalstu vizītē dodas pie Igaunijas prezidenta Alar Karis, bet iepriekš Igaunijas prezidents Toomas Hendrik Ilves vēl savas kadences laikā apprec latvieti Ieva Ilves, tad, iespējams, šis ir īstais laiks šādam darījumam. Kad vēl, ja ne tagad?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru