Vispirms gribētu akcentēt , ka Latvijā tās nebija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet Latvijas iekšpolitisks šovs. Tā bija vietējo vēlētāju aptaujāšana, rezervistu soliņa iespēlēšana, valsts budžeta apgūšana savējo reklamēšanā. Un tie 7 saraksti, kas ieguvu mandātus, balvā saņēma papildus budžets un labumus no Eiropas budžeta. Vai kādu maz interesē, kas un kā veidos koalīciju Eiropā, kā Eiropas pavirzīšanās pa labi varētu ietekmēt Eiropu? Nē! Mūs interesē tikai tas, kas notiek tepat Latvijā, mazliet arī Ukrainā un Krievijā. Tāpēc arī es te paanalizēšu partiju sniegumu no no šaurā Latvijas skatu punkta, par nozīmīgākajiem sarakstiem izlozēto numuru secībā.
1. “Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
“Saskaņā” viss kā pēc priekšrakstiem - pirmais trijnieks nemainīgs. Tik vien, ka 4.vietā no 10. pacēlusies Anna Vladova un 5.vietā no 12. ir Igors Pimenovs, pierādot, ka gadiem uzkrātā publicitāte atmaksājas. Bet galvenais secinājums, ka “Saskaņa” pēc neveiksmīgajām Saeimas vēlēšanām ir atkopusies un nepadosies.
2. Jaunā konservatīvā partija
Man ir gandarījums par Liānas Langas nacionālparazītisko uzskatu neveiksmi, viņas sarakstam savācot tikai 7 776 (1,50%) balsis. Tātad tauta nav tik apsēsta, kā tas varētu šķist neiznākot no “burbuļa” Twiterī. Bet jāatzīmē, ka starp savējiem viņai ir vismazāk strīpojumu, taču tāpat jāatzīmē, ka starp savējiem visvairāk plusu ir Tālim Linkaitim. Varbūt nevajadzēja labu eklēru sakopot ar pārsālītu vecu siļķi, jo Taļa Linkaita pragmātiskās idejas citā iepakojumā būtu pelnījušas labāku vēlētāju novērtējumu, tāpat kā Langas atkrievošana būtu vairāk novērtēta citos sarakstos…
3. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Mani nepārsteidz Riharda Kola panākums, jo šis ir viņa laiks, kad stingri jāpauž atbalsts Ukrainai, lamājoties krievu lamu vārdiem. Bet pārsteidz tik liela Roberta Zīles popularitāte starp savējiem. Iespējams, tie motivējošie vēstījumu ir savā slēgtajā nacionāļu burbulī, man neredzami. Jā, viņš nav slikts, ir sportisks, gudrs, labi izskatās, daudz ceļo, gudra un smuka sieva. Bet es pazīstu arī citus gudrus, daudz ceļojošākus un , izskatīgākus, piemērām “airBaltic” pilotus, taču viņiem neizdodas savākt 68224 plusus. Un jāatzīmē, ka nežēlīgi nacionālie vēlētāji izturas ir pret savām sievietēm, Ināru Mūrnieci sastrīpojot 15255, bet Ilzi Indriksoni 10211 reizes. Sievietes, pat tādas, kas runā un rīkojas nacionāļu naratīviem atbilstoši, tur neiederas, izņemot, ja ir dziedātājas vai smukas aktrises. Šiem vēlētājiem vajadzīgi nacionāli patriotiski alfa tēviņi, ar torsu un spēcīgu krievu lamuvārdu…
4. Latvija Pirmajā vietā
Viņi nospēlēja kā laba basketbola komanda. Atgādināšu, ka Vilnis Krištopāns bija ne tikai labs meistarkomandas spēlētājs, bet arī pēcāk komandas treneris. Un tāpat kā “Mavericks” spēlē uz Dončiču, kurš vienubrīd spēj brīnumus, citu brīdi ar savu individuālismu norok spēli, tāpat arī Latvija Pirmajā vietā spēlēja uz Vili Krištopānu, apkārt saliekot motivētu un saskanīgu kordebaletu, kurš palīdz un netraucē… Saraksts kopumā cīnījās par Vili Krištopānu, par sarakstu, par ideju, nevis savējie savā starpā.
5. “Latvijas attīstībai"
* Arī “Latvijas attīstībai” ir atkopusies, pat pārliecinošāk par “Saskaņu”. Viens otram palīdzēja, nevis savstarpējā cīņā traucēja Ivars Ijābs un Artis Pabriks. Abi profesionāli politologi, bet šī brīža apstākļos, manuprāt, vairāk būtu noderējusi Arta Pabrika pieredze, nevis Ivara Ijaba teorijas. Bet par Vjačeslavu Dombrovski vieni teiks, ka 7686 plusiņi no 48643 zīmēm par Vjačeslavu Dombrovski ir daudz, taču citi norādīs, ka viņam arī visvairāk strīpojumu 5562. Manuprāt, Vjačeslavam Dombrovskim laiks mest mieru politikai, jo tā mētāšanās no partijas uz partiju vairs nepalīdz ne pašam, ne arī aplaimotajām no partijām…
8. “Apvienotais saraksts”
“Apvienotais saraksts” noshēmoja perfekti. Savlaicīgi noskatīja skaistu un neaptraipītu, visiem simpātisku jaunuvi, nolika to dejot plača vidū, pārejos nostādot aplī. Labas mūzikas pavadījumā visiem bija iespēja izdancoties, bet apļa vidū esošo Reini Pozņaku varēja netraucēti saskatīt vislabāk, tāpēc likumsakarīgi, ka visvairāk plusu un arī vismazāk mīnusu. Papildinājums arī Latvijas politiskajai skatuvei - jauns un perspektīvs, kā arī netipisks spēlētājs.
9. “Progresīvie”
“Progresīvie” šajās vēlēšanās nesacentās ar citiem, arī tāpēc, ka paši sabijušies no savas jaunās komforta zonas, bet gan sarīkoja paši savas suņu skriešanas sacensības starp Elīnu Pinto un Mārtiņu Staķi. Turklāt, partijas resursus vairāk ziedojot nevis sarakstā ar 1.numuru izliktai formālajai līderei, bet gan Mārtiņam Staķim. Manas priekšnojautas saka, ka Elīna Pinto un viņas potenciāls tiks pazaudēts gan partijai, gan Latvijai, kamēr Mārtiņš Staķis par partijas atbalstu un piederību tai jau drīz piemirsīs…
14. Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un zemnieku savienība jau līdz ar vēlēšanu sarakstu publicēšanu izkāra balto karogu. Nepiedalīties nevar, bet arī piedalīties ne, jo šobrīd, kamēr atļauts piesēsts pie siles, nevajadzētu provocēt konfrontāciju, un vēl arī tas, ka nevajadzētu publiski testēt vēlētāju attieksmi, jo tas varētu ietekmēt pozīcijas ap sili. Ļoti labs risinājums - cīnīties ar izkārtu balto karogu.
Un vēl - vai tas tikai mani mulsina, ka šajās vēlēšanās zaļie ir iekļauti gan “Apvienotajā sarakstā”, gan arī savienībā ar zemniekiem? Tie ir vieni un tie paši zaļie?
15. “Jaunā Vienotība”
Valdošās partijas uzvara mani izbrīna, bet nepārsteidz. Šīs 130236 balsis un 25%, manuprāt, nav viņi vēlētājs. Tā ir Latvijas tautas grūtā izvēle par mazāko ļaunumu.
Šajos ģeopolitiskajos apstākļos Sandras Kalnietes 55176 plusi ir likumsakarīgi, lai gan viņas Sibīrijas pieredzes un Ukrainas atbalsta stāsts pat vairāk būtu piestāvējis “Nacionālai apvienībai”. Pārsteidz tik lielais atbalsts Valdim Dombroskim. Jā, viņš gluži kā Arvīds Pelše, Boriss Pugo vai Augusts Voss ir labi ierakstījies Savienības varas gaiteņos, taču es arvien neesmu manījis, ka Latvijai no tā būtu ticis jebkāds ieguvums.
Un pāragri būtu norakstīt Krišjāni Kariņu, kuram ir trešais lielākais plusu skaits, un teju tieši tikpat arī mīnusu. Arvien uzskatu, ka partija pret viņu izturējās gļēvi, kas ilgtermiņā vairāk ietekmēs partiju, nevis Krišjāni Kariņu.
16. Politiskā partija "Stabilitātei!"
Arī "Stabilitātei!", manuprāt, izkāra balto karogu jau pirms tam, vēl pat pirms kandidātu saraksta pieteikšanas, gan tāpēc, lai neveiksmi Eiropas Parlamenta vēlēšanās (tikai 1,98%) nebūtu iespējams traktēt kā partijas norietu, gan arī tāpēc, ka iekļūšana Eiropas parlamentā šai partijai būtu kā nasta, nevis ieguvums. Kļūt par otro “ždanoku”, tādējādi sevi iežogojot atstumto voljērā? Jeb būt ievēlētiem un nedarīt neko savu vēlētāju labā, tādējādi zaudējot savu vēlētāju? Vēlēšanu procesa imitācija - ļoti pragmātisks solis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru