ceturtdiena, 2024. gada 21. marts

Kāpēc karš jau tagad ietekmē politikas, ierēdniecības un biznesa mijiedarbību arī Latvijā?


Karš ir mainījis subordināciju biznesa, politikas un nomenklatūras attiecībās. Gan Latvijā, gan cituviet. Un Covid-19 bija kā priekšspēle pirms kara. Iespējams, politiķi un nomenklatūra šo situāciju ātri apzinājās kā izmantojumu, taču iespējams, ka tā fronte starp Ukrainu un Krieviju, starp Izraēlu un Gazas sektoru, nemaz nav tā īstā, bet gan kā dūmu aizsegs, lai maskētu tās īstās kaujas…

Paldies Lietuvas portālam Delfi.lt, kas mani šodien intervēja par Latvijas biznesa un Latvijas politikas attiecībām, kontekstā ar izolēšanos no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Sāku aizdomāties par to, vai kādu maz šobrīd satrauktu Latvijas uzņēmēju viedoklis.

Senākos laikos Latvijas biznesam bija iespēja ietekmēt politiskos procesus vēlēšanu laikā, finansiāli atbalstot vienu vai otru partiju. Šobrīd tas nav aktuāli, jo partijām pat pietrūkst radošuma, lai apgūtu esošo valsts budžeta dotāciju. Jā, daudzus priecē situācija, ka partijas vairs nav atkarīgas no uzņēmējiem būtisko korupcijas risku dēļ, taču es vairāk riskus redzu šobrīd, jo partijas ir atrautas no biznesa sabiedriskās kontroles, bet šī brīža situācija ir par labu esošām partijām, neveicinot politisko konkurenci ar jauniem politiskajiem spēkiem.

Latvijas situācija ir specifiska vēl arī ar to, ka esam teju kā sociālistiskā republika, ja skatāmies, kāds ir valsts budžeta ekonomikas īpatsvars. Biedējoša tendence! Un tas nevar neietekmēt uzņēmēju balss nozīmību. Bez viņiem var iztikt! Jau tagad valstij ir savi datu centri, celtniecības uzņēmumi, transports, ceļu uzturēšana, enerģētika, izglītība, mežsaimniecība… Un kara apstākļos runāt par atgriešanos pie “sociālistiskās plānošanas” ir par patriotiski…

Bet arī valstīs, kur vēl arvien nav tik būtisks valsts budžeta īpatsvars ekonomikā, nacionālā biznesa ietekme strauji tiek mazināta. Karš ir radījis vēja brāzmas, kas ļāvušas piepūst politiķu un nomenklatūras buras, ļaujot noliekt pie vietas nacionālo biznesu un vidusšķiru. Tā saucamā Vašingtonas konsensusa mantra par to, ka brīvā ekonomika virzīs procesus, tagad ir jau vēsture. Pirmais par “Vašingtonas konsensusa” norietu brīdināja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Stross-Kāns jau pirms 15 gadiem, pēc 2008.gada krīzes, vēl pirms tam, kad tika apcietināts Ņujorkā, 62 gadu vecumā, aizdomās par izvarošanu. Pēc tam mēs par viņu, kā arī viņa uzskatiem maz esam ko dzirdējuši...

Jā, nacionālais bizness no varas siles ir atstumts. Bet vēl jau priekšā ir cīņas turpinājums starp politiķiem un nomenklatūru. Nedomāju, ka tur ir kāds ideologs politiķiem un savs nomenklatūrai. Tāpat nedomāju, ka ir savs “deep state” barvedis ASV, Pasaulē un Latvijā. Drīzāk domāju, ka tas ir tāds ķīmijas vai fizikas zināšanās bāzēts process, ja apstākļi ļauj, tad viela izplešas, vai pretēji - tiek saspiesta…

To, ka situācija ietekmē biznesa, politiķu un nomenklatūras mijiedarbību, varējām spilgti novērot Covid-19 laikā. Sākumā politiķi un ierēdniecība intuitīvi bloķējās pret biznesu, to atslēdzot no procesu ietekmēšanas, pēc tam politiķi un ierēdņi cīnījās savā starpā. Covid-19 aizsegā uzvarēja ierēdņi, un tā bija ierēdniecības laimes virsotne - reibinoša vara, ietekme par visniecīgāko, turklāt ar misijas un noderīguma sajūtu. Un ierēdnis te bija arī ikkatra veikala kasiere vai apsargs, kas varēja, izmantojot varu, sabļaut uz cienījamu klientu ne tikai par maskas nenēsāšanu, bet arī par nepareizu maskas nēsāšanu. Kara apstākļos šī varas izrādīšanā turpinās jau citā mērogā un jaudā, tik smaguma centrs pabīdas no medicīnas uz militāri rūpniecisko kompleksu.

Vēlreiz. Es nedomāju, ka ir kāds, kas speciāli plānoja nacionālā biznesa atstumšanu. Nedomāju, ka kaut kur Ņujorkā, Briselē, Maskavā vai Pekinā ir kāds štābs, kurā plāno politiķu vai nomenklatūra ideoloģiju. Manuprāt, tāpat kā katrā indivīdā, arī varas centros ir apslēpts “zvērs”, ambīcijas un arī iekodēta morāle ar bremzēm. Vieni kara laikā kļūst par zvēriem, citi pēc mēra epidēmijas Eiropā radīja renesanses brīnumus, kurus baudām jau daudzus gadsimtus… Ne visas valstis Covid-19 laikā rīkojās destruktīvi, arī Zviedrija tepat blakus.  Un ne visas valstis izmanto karu, lai ietekmētu līdzsvaru mehānismos, kas iepriekš tik labi strādāja.

Nezinu, kā tas sākas, nezinu, vai un kas to virza un virzīja, bet tāds nu ir šī brīža statuss, ka bizness ir nolikts pie vietas, tā ietekme katru dienu mazinās gan sabiedrībā, gan arī matemātiski izmērāmos lielumos. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru