trešdiena, 2023. gada 11. oktobris

Šodien šis Ā.Kleckina padoms ir jo īpaši aktuāls

Šodien, kad mans skolotājs Ābrams Kleckins svinētu savu 90.dzimšanas dienu, atcerējos vienu no viņa visvērtīgākajiem padomiem:  “Esi gatavs sliktākajam, bet ceri uz labāko!”. Tas, protams, nav viņa paša izdomāts, jo tā ir tautas paruna, iespējams krievu, iespējams ebreju, iespējams PSRS izcelsmes ebreju. Bet šodien šis Ābrama Kleckina padoms ir jo īpaši aktuāls.

Ar šo padomu viņš mani mierināja, kaut tam būtu jābūt kā uzmundrinājumam un atgādinājumam. Jo daudzajās mūsu sarunās es biju neizpratnē par to, ka visapkārt ir tik liela vieglprātīga paļāvība uz brīnumu, ka “viss būs labi!, “nesēj paniku!”, “ļauj baudīt brīdi!”, “domā labi un būs labi!”, “labās domas, tāpat kā sliktās, var materializēties” un tamlīdzīgi. Un sāku satraukties, ka varbūt kaut kas nav labi ar mani, ja reiz es vienatnē saredzu problēmas tur, kur citi tās neredz vai negrib redzēt.  Tādos brīžos Ābrams Kleckins mani mierināja ar šo padomu, ka gudri ir nobrieduši cilvēki gatavojas sliktākajam un cer uz labāko, nevis paļaujas uz labāko, cerot, ka sliktākais nebūs.

Šim vienkāršam padomam šobrīd būtu jābūt kā devīzei, tai skaitā valsts, pašvaldības, uzņēma, ģimenes lokā, arī katram individuāli. 

Daudz dzirdu vīpsnas par saules kolektoriem, par to, kā vējš un krusa var iznīcināt paneļus, par to, ka Sadales tīkls visus izģērbj un tamlīdzīgi. Bet ne jau ekonomijā vien ir lietderība. Kā redzējām tikko, vien salīdzinoši nelielas vētras dēļ visa Vidzemes piekraste gandrīz diennakti bija bez elektrības. Saules enerģija vispirms ir energodrošībai! Tāpat mājās ir jābūt krāsniņai, ar iespēju sasildīties pašiem un sasildīt ēdienu arī tad, ja nav elektrības vai gāzes padeves. Man šķūnīti ir noglabātas trīs kastes ar svecēm…

Jau Covid laikā bijām iegādājušies visvisādas putras un graudus. Jā, pārtika var sabojāties, bet viņu jau nav jāglabā. Ņemam apakšējo paku, bet virsū uzliekam jaunu, tā, lai mājās visu laiku būtu arī rezerve. 

Un es zinu kā tas ir, ka degvielu lej pa 10 litriem, tik, cik plānots nobraukt tagad, lai it kā taupītu naudu. Bet ja reiz es leju pa 10 litriem vai 20 eiro (kas drīz atkal būs viens un tas pats), tad mierīgāks prāts būtu tad, ja es salietu šādi tos virsējos, nevis apakšējos litrus, tā, lai degvielas tvertne vienmēr ir pilna. Un ne jau baidoties no kara, kam negribas ticēt, bet baidoties kaut vai no tā, ka atkal nestrādās banka un karšu termināļi, ka vētras laikā nav elektrības arī degvielas uzpildes stacijā, ka pat ne drona sprādziena dēļ, bet vienkāršas neuzmanības vai tehnoloģiskas kļūmes dēļ var aizdegties naftas bāze, naftas pārkraušanas terminālis un tamlīdzīgi.

Man kaimiņš tikko ar zāģi savainoja pirkstu. Saucām “ātros”, braucām tiem pretim, pēcāk viņu aizveda uz Gaiļezeru, viss veiksmīgi sašūts. Taču es aizdomājos, ka tā tak varēja būt, ka man pašam uz to Gaiļezeru steidzami jāved, un ja nav degviela pietiekoši, tad vispirms uz degvielas uzpildes staciju, cerībā, ka tur viss ir kārtībā, ka pašam līdzi maciņš, ka strādā bankas termināļi. Un pat ja viss ok, tad tās tik un tā ir tik ļoti vērtīgas minūtes, kuras es zaudētu. 

Vakar, kad tika evakuētas 300 skolas sprādzienu draudu dēļ, tik daudzi vecāki bija panikā, jo nevarēja tik ātri mobilizēties. Un vakar jau bija silts, bet kā būtu tad, ja tas notiku pie -20 grādiem un apstākļos, kad bērniem pat cimdi, šalle un cepure ne vienmēr ir līdzi, paļāvībā, ka bērnus siltā mašīnā no rīta atvedīs, pēcpusdienā savāks…

Un nav jēga turēt mājā naudu, vēl mazāka jēgā ir to turēt bankā. Tas īstais nodrošinājuma depozīts ir tas, kas var noderēt tajā vissliktākajā brīdī, tai skaitā autonomā enerģija, transports kaut ar airu laivu un kārtībā savestiem velosipēdiem, pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamās lietas, un, protams, ūdens un pārtika.

Jā, varbūt skan smieklīgi, bet es tiešām jūtos drošāk tāpēc, ka mana buru jahta šobrīd stāv Pavilostā. Nē, es netaisos bēgt, bet es jūtos drošāk tāpēc, ka man ir ar ko pārvietoties arī,  ja ciet ir Suvalku koridors vai Latvijā nav pieejama degviela. Vējš burās un uz priekšu…

Un es ticu, ka apdrošināšana un apdrošināšanās palīdz. Jo tad tas skats uz rītdienu ir daudz drošāks un cerīgāks.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru