Būsim spiesti noraudzīties uz saplosīšanu?

​Žēl armēņu... Viņi bija spiesti brāļoties ar Krieviju, kā māzāko no ļaunumiem, kā drošības garantu pret naidīgo Azerbaidžānu un Turciju. Un bija spiesti paši sevi pārliecināt, ka tas ir labi un vienīgais pareizais ceļš...

Man palika baisi, ko raksta par Šimku

Nekomentēšu Vestarda Šimkus viedokli un lēmumiem par vakcināciju un koncertēšanu. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies... Bet mani satrauc tas, ko ieraudzīju Twitter par šo. Un palika baisi.

Prezidents Levits parazitē no konfrontācijas

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un darba ņēmējiem, ar brīvlaikā "pagarinātajiem" skolotājiem, skolēniem un vecākiem...

Šobrīd ir laiks pavēlēm, nevis lēmumiem

Kad es iesāku domāt par šādu rakstu Ukrainas kara pirmajās dienās, mana doma bija rakstīt tikai par to, kā mūs vienlīdz apdraud gan Putins, gan arī mēs paši ar savu bezatbildību, spēlējoties ar uguni uz pulvermucas. Taču notikumiem attīstoties tik strauji, man liekas, ka ir jau par vēlu ietekmēt sabiedrisko domu ar vecām un tradicionālām metodēm. Te vairs nepalīdzēs analīze, diskusijas, aicinājumi, pārliecināšana. Šobrīd ir jārīkojas apsteidzoši!

“Pautina” - Hirosima vai Pērlhārbora?

Ukraiņu specdienestu operācija ar tik zīmīgo nosaukumu “Pautina” noteikti tiks iekļauta vēstures grāmatās, kā to jau paspējis akcentēt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas varētu būt arī kā pavērsiena punkts, pietuvinot ļoti izšķirošiem pavērsieniem. Kādiem? To gan vēl pāragri spriest, jo ir dažādi iespējamie scenāriji. Ja gribam būt atbildīgi, tad jāizvērtē visi, ne tikai tie, kuriem vairāk gribētos noticēt.

Atgūt drosmi sapņot!

Oktobra beigās mani uzaicināja uzstāties konferencē Jūrmalā, un palūdza, lai es runāju tikai par pozitīvo vīziju Latvijā, Eiropā, Krievijā un pasaulē. It kā tik vienkāršs uzdevums - pasapņot par to, kā mēs pēc laikā varētu dzīvot, taču realitāte tik ļoti turēja mani pie zemes, ka es tā arī nespēju pacelties sapņu lidojumā. Sapņiem vairs nav skaistu nobeigumu, bet no murgiem bail. Sapņot kļuvis grūtāk, vieglāk ir nīkuļot, cerībā, ka gan jau viss pats sakārtosies. Samulsu, sabijos…

Dievs nedos nenobriedušai tautai nobriedušus ministrus

Laikā, kad notiek veselības nozares ministra nomaiņa, cerēju, ka bez konkrēto personu šaustīšanas būs arī kaut neliela diskusija par to, kas un kā būtu darāms veselības nozarē, un ne tikai par to, kā ietaupīt budžeta naudu, vai izpatikt ārstiem.

Līgošana pilsētas centrā ir noziegums!

Jau drīz Jāņu svinēšana - Latvijā visplašāk svinētie svētki. Un pieskaņojoties iedzīvotāju vajadzībām, arvien vairāk pilsētās tiks rīkota lielā līgošana, un svinību organizēšana tiks finansēta no pašvaldības budžeta. Tas ir noziegums! Ne jau tāpēc, ka pašvaldības finanses un cilvēkresursi netiek pareizi izlietoti. Bet tāpēc, ka šāda svinēšana grauj Līgo svētku būtību.

Armēņu genocīds kā Latvijas okupācija

"Latvija - sagaidot Osmaņu impērijas armēņu genocīda 100. gadadienu" - tā saucās grāmata, kuru šajās piemiņas dienās izdevusi Latvijas armēņu kopiena. Grāmatas autors Aleksandrs Geronjans palūdza arī man uzrakstīt grāmatai šo visnotaļ provokatīvo rakstu, ar kuru vēlos padalīties arī šeit, "Delfi.lv".

Nemeklējiet pilota uzraugus, meklējiet dzīves jēgu!

Ja māja deg, tad steidzami jādzēš, nevis jāuzsāk moralizējoša diskusija par to, cik uzmanīgi bija jāapietas ar uguni. Taču, kad uguns ir nodzēsta, kad briesmas jau secen, tad gan ir jāizvērtē nevis tikai to, kā tieši nelaime notika, bet arī blakus apstākļi un cēloņi, kas uz traģēdiju pamudināja.