Kāpēc uz šiem pasākumiem brauc premjere Evika Siliņa, nevis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Manā jautājumā nav noslēpta atbilde, tas nav retorisks jautājums ar zemtekstiem. Es tiešām gribu saprast loģiku. Un atgādinu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča šonedēļ sacīto par amatpersonu varēšanu “vismaz publiski paskaidrot savu rīcību”.
Latvijā ārpolitika vairāk iederētos Valsts prezidenta, nevis premjeres darba kārtībā. Jā, kā redzams, Parīzes sanāksmē, kuru organizēja Francijas prezidents, nevis premjers, piedalījās gan premjeri, tai skaitā no kaimiņvalstīm Igaunijas un Polijas, gan prezidenti, tai skaitā no Somijas un Lietuvas. Tad kāpēc ne Edgars Rinkēvičs? Viņam to paģērētu ne tikai Satversme, bet arī līdzšinējā pieredze ārlietās. Turklāt, arī Ministru kabinetā ārpolitikas jautājumi vairāk iederētos ārlietu ministres Baiba Braže vai Ukrainas jautājumu kontekstā arī aizsardzības ministra Andris Spruds kompetencē.
Vai iekšpolitikā viss jau paveikts, ka varam atļauties premjeres resursu tik daudz tērēt ārpolitikā? Varbūt tā ir kā darbības imitācija, jo pēc šādiem braucieniem nebūs jātaisnojas par rindām slimnīcās, krītošiem un nevietā lidojošiem droniem, “air un rail baltikiem”.
Varbūt šādi mūsu premjerei tiek bruģēts ceļš uz starptautisku karjeru? Skaidrs, ka premjeres amats nav ilgstošs. Ja vēl pēc prezidentūras var kaut visu atlikušo dzīvi kalpot kā eksprezidents, tad pēc premjerēšanas nekas tāds nav paredzēts.
Varbūt šis liecina par saspīlējumu prezidenta un premjeres attiecībās, ja reiz prezidents iepriekš ir jaucies izpildvaras lietās ar saviem komentāriem un jautājumiem, tad izpildvara viņam šādi norāda vietu ārlietās?
Vēl variants, ka Latvijas amatpersonu starpā ir tālredzīgi sadalīti pienākumi un auditorijas, nodalot riskus. Un prezidents tad izprotoši komentē Donald J. Trump un JD Vance, arī ārlietu ministre ar ASV kontaktē teju nepārtraukti, kamēr premjere kopā ar Eiropas Savienības kolēģiem un Kaja Kallas meklē "jauno demokrātiskās pasaules līderi". Un ja "mačo" un reālpolitikas piegājiens ņems virsroku, arī nekas, tad premjeres meklējumus varētu norakstīt kā sievišķīgu vaļību, kuru attaisnos un piedos.
Bet, varbūt tā ir Latvijas stratēģija - deleģēt premjeri, kura šādos samitos kā viena no nedaudzajām sievietēm, tur izskatās patiesi labi un koši, ar šarmu, pulcējot lielos vīrus ap sevi, nevis cenšoties iekļauties un piekļauties.
Cita starpā, tāda citkārt ir tā izpratne par emancipāciju ne tikai Latvijā, ļaujot skaistām un simpātiskām sievietēm realizēties politikā un biznesā, lai "alfa tēviņiem" būtu par ko jūsmot un siekaloties…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru