Londonā ir par ko cīnīties Ukrainas frontē

Pirms mājuplidojuma no Londonas, turpināju deldēt zoles un skaitīt noietos kilometrus. Ļoti daudz arī šodien. Tradicionālais staigāšanas maršruts pa vienu upes pusi gar Tate un tirgu līdz Tower, pa otru Temzas krastu var atpakaļ. Skaisti, kā vienmēr, arī cilvēku burziņš it visur Londonas centrā, kur vieni skrien vai steidzas, citi mierīgi staigā vai gozējas…

Staigāju arī es un domāju, ka britiem ir ko sargāt, izprotot, ka frontes līnija Ukranā ir arī viņu un pat jo īpaši viņu interesēs.

Nesamerīgas algas uz Pasaules un arī Eiropas fona. Nesamērīgas īpašumu cenas un turība ar vērienu, pat uz Lielbritānijas fona. Nesamērīgs atrāvums starp superbagātiem un parastajiem, stap pašiem britiem un bijušajām kolonijām. Pašiem nepārprotami liekas, ka viņi ir pasaules centrā, ka pat ASV ir kā Jaunanglija, nemaz nerunājot par visu parējo otrās šķiras pasauli.

Tikmēr britu un eiropas elites arogance sākt apnikt pat ASV ar Trampu priekšgalā. Vēl vairāk nemierā ir globālie melnstrādnieki Ķīnā, Indijā, Pakistānā, Dienvidamerikā un Āfrikā. Kā šamējiem izskaidrot, kapēc viņiem nav tādas bagātības, lai gan strādā vairāk un grūtāk, būtībā ir arī londoniešu turības avots?

Un kapēc kāds angļu mierā var diktēt uzstādījumus no augšas par to, kas ir labi un kas slikti? Kāpec angļi un kāpēc angļu valodā?

Tas nav karš starp Ukrainu un Krieviju. Fronte Ukrainā ir tikai kā pinnes. Un pumpas uz sejas nav jēga ārstēt, ir jāmeklē vaina aknās un asins tīrībā.

Šī ir sadursme starp veco kārtību ar britu un eiropas karaļnamu elitārajām interesēm, bet pretī ir “otrā šķira”, kas sākusi apzināt savu pieaugušo ietekmi, vieni ar ieroču žvadzināšanu, otri ar ekonomiku, trešie ar pašpietiekamību. Ar viņiem kopā bloķējas arī citi iepriekš atstumtie un aizvainotie, tādi kā Tramps un Masks.

Vai angļi un eiropieši ir gatavi atteikties no savas globālās kundzības? Nedomāju. Vai tagad jau vairāk attīstījušās attīstības valstis ir gatavas ilgāk samierināties ar savu otršķirīgo lomu un sevis vētīšanu no augšas? Arī nedomāju. Spriedze ir neizbēgama, vienalga, kā beigies pamiera sarunas Saūda Arābijā.

Tāču pamiers ir labi un ļoti vajadzīgs! Novilcinot laiku, būs tobrīd mazāk cietušo un kritušo, bet kādam no spēlētājiem var iekrist tādas kārtis, lai ievirzītu spēli citā virzienā. Bet kā jau spēlē, jaunās kārtis var iedalīties ga labas, gan tādas pašas, gan arī vissliktākās…