Es neesmu Ovečkina fans. Arī man nepatīk tas, ka viņš simpatizē Putinam, arī to, cik tas ir nekonsekventi, ka vienus Krievijas sportistus aizliedz, kamēr citi ir slavas zenītā. Un vēl, tas nav godīgi, ka kamēr Krievijas sportisti var brīvi nodoties sporta sasniegumiem, tikmēr Ukrainas sportistiem ir savās domās, darbos un arī ikdienā jābūt sasaistē ar kara šausmām.
Bet, šonakt, gūstot savus 894. vārtus, Ovečkins izlīdzinājies ar leģendāro Grecki. Vieni jūsmoja par Ovečkinu, citi par Grecka tik ieilgušo rekordu, vēl citi par faktu kā tādu. Cituviet pasaulē tā bija galvenā un ilgi gaidītā sporta ziņa, bet, dīvaini, ka daudzos Latvijas portālos par šo notikumu nav ne vārda vai šī ziņa noslēpta kā nebūtiskākā.
Un tas vairs nav stāsts par Ovečkinu, par Ukrainu, Krieviju un Putinu. Man vairāk uztrauc, ka tepat Latvijā kāds manā vietā izlemj, kas man būtu vai nebūtu svarīgi. Un ja šādi ar mani manipulē par tik nebūtisku jautājumu kā NHL statistika, kapēc man būt drošam, ka no manis netiek slēpti daudz būtiskāki fakti.
Vai no Latvijas mediju patriotiskās pašcenzūras cieta Ovečkins, viņa politiskie un hokeja prasmju fani? Nedomāju, jo ziņa par 894.gūtajiem vārtiem soctīklos un ārvalstu medijos sestdien spiedās ārā teju no gludekļa. Tikmēr mazinājās uzticamība daudziem pašmāju medijiem.
2025.gadā mediju uzdevums nav informēt - jaunumus no citiem avotiem redakcijas saņem vienlaicīgi ar lasītājiem. Mediju uzdevums ir apkopot, analizēt un pārbaudīt, domājot par lasītāja interesēm. Ja medijs cenšas uzspiest savu dienaskārtību un pasaules redzējumu, tad tā vairs nav žurnālistika, bet propaganda.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru