Apsveicu sevi sava vārda dienā!

Šodien 24.jūlijs - mana vārda diena! Tāpat arī manai meitai, jo viņas pasē rakstīts pilnais vārds Nora Kristiāna Rozenvalde. Te arī mazliet pārdomas vārda dienas sakarā.

Cik vēl cilvēkus ir jāzaudē 62 gadu vecumā?

Lasu medijos publicēto informāciju par to, ka, izrādās, Jānis Straume, Latvijas Republikas Saeimas kādreizējais priekšsēdētājs (no 1998.gada 3.novembra līdz 2002.gada 5.novembrim) ir izdarījis pašnāvību Jūrmalā uz dzelzeļa sliedēm, 62 gadu vecumā. Šausminoši, jo citās valstīs 62 gadu vecums ir spēka brieduma periods. Ikviena nāve ir bezjēdzīga, taču dažkārt tā var būt kā upuris, kas pamudina dzīvos uz pārdomām un pārmaiņām…

Ar kura zīmola auto "dalīties" naktī no Rīgas uz Jelgavu?

Daudz esmu dzīvē jau izmēģinājis, bet līdz šim nebiju braucis ar “Bolt Drive”, “Fiqsy”, “CityBee” vai “CarGuru” automašīnām. Līdz pienāca brīdis kādā naktī, kad savu auto biju atstājis Jelgavā pie Cukurfabrikas stacijas, bet pēdējo vilcienu no Rīgas biju nokavējis. Cita starpā, es arvien nesaprotu, kā tas iespējams, ka nav nekāds sabiedriskais transports, kaut par dubulto tarifu, lai naktī no Rīgas uz tās tuvumā esošajām pilsētām vienalga kurā virzienā. Nu, kaut viens autobuss, piemēram 2 vai 3 naktī... 

Kas šogad bija savādāk nekā 2023.gadā?

Es jau pērn gribēju uzrakstīt komentāru par Latvijas hokeja un basketbola valstsvienību veiksmes formulu, par to, kā treneri Harijs Vītoliņš un Luka Banki ir iedevuši ceļa karti, kas noder ne tikai abām komandām, bet ir ļoti aktuāla Latvijas sabiedrībai. Noslinkoju, gaidīju citu momentu. Nokavēju. Žēl!

"Cepiens" ar labu pēcgaršu pēc sarunu festivāla "Lampa"

Latvijā pietrūkst sarunas, diskusijas, izrunāšanās, izskaidrošanās. Sarunas nekas nevar būt par maz, pat tad, ja ūdens smeļas mutē. Tāpēc ir svarīgi, ka ir sarunu festivāli, tādi kā "Lampa". Un vēl ir svarīgi, ka ir tādi pasākumi kā “Politiķu cepiens”, apgūstot latviešiem netipisko pasmiešanos par sevi, kas citkārt tik ļoti pietrūkst un bremzē, jo ar stīviem muskuļiem nevar ātri un tālu paiet.

Sods par ātrumu zem 10 km/h mazinās bojā gājušo skaitu?

Progresīvi? Nē, protams! Regresīvi un represīvi! Kaut kas mainīsies? Nē, taču! Un redzot šādu stilu, ir skaidrs, ka būs arvien sliktāk ne tikai uz Latvijas ceļiem, bet arī citos Latvijas atpalicības rādītājos. Gluži kā Krievijā, pēc kārtējās nejēdzības ir izrādīšanās preses konferences, bravurīgi tēviņi kaut ko tūlīt ātri slēgšot un sodīšot.

Tā ir propaganda nevis iecietības veicināšana!

Arī man kaimiņos dzīvoja pāris, vecs vīrietis ar sievieti, abiem jau n-tā laulība, bija nolēmuši kopīgi pavadīt vecumdienas, nedomājot vairs par tādām lietām kā precēšanos, bija iekopoši iedzīvi, dzīvoja viens otru atbalstot. Nomira vīrs, bet viņa bērni māju pārdeva, taču sieviete, kas visu šo laiku bija blakus, formāli bija nekas... Un vēl daudz šādu gadījumu.

Piezīmes pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā

Vispirms gribētu akcentēt , ka Latvijā tās nebija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet Latvijas iekšpolitisks šovs. Tā bija vietējo vēlētāju aptaujāšana, rezervistu soliņa iespēlēšana, valsts budžeta apgūšana savējo reklamēšanā. Un tie 7 saraksti, kas ieguvu mandātus, balvā saņēma papildus budžets un labumus no Eiropas budžeta.  Vai kādu maz interesē, kas un kā veidos koalīciju Eiropā, kā Eiropas pavirzīšanās pa labi varētu ietekmēt Eiropu? Nē! Mūs interesē tikai tas, kas notiek tepat Latvijā, mazliet arī Ukrainā un Krievijā. Tāpēc arī es te paanalizēšu partiju sniegumu no no šaurā Latvijas skatu punkta, par nozīmīgākajiem sarakstiem izlozēto numuru secībā.

Lietuvas aukstā zupa vai Latvijas aukstais borščs?

Tas stāsts par "Auksto zupu" nemaz nav tik nevainīgs, bet norāda vienlaicīgi uz latviešu kūtrumu un kurnēšanu, kā arī uz lietuviešu iedzimtajām ambīcijām, kas citkārt ir palīdzējis kronēt savu karali, apgūt teritorijas no Baltijas līdz Melnajai jūrai, izveidot savas tirdzniecības un loģistikas ķēdes šodien, sapņot un piepildīt reālus sapņus.

Neatbalstu oficiālās priekšvēlēšanu debates krievu valodā!

Tas, iespējams, daudziem būs pārsteigums, ka arī es, sabiedrisko un politisko procesu komentētājs, kas tik bieži figurē Latvijas krievu presē, tomēr uzskatu, ka priekšvēlēšanu debates Latvijas sabiedriskajā medijā krievu valodā nav nepieciešamas. Es nelaipoju, neizpatīku, saku un rakstu to, ko domāju. Un tas ir iemesls, kamdēļ par manis teikto līdz šim bijusi interese attiecīgajos medijos. Jā, iespējams, dažiem šis mans viedoklis nepatiks, bet, iespējams, daudzi ieklausīsies, jo šie nebūs šablonizēti saukļi. Mums ļoti pietrūkst normālas, cieņpilnas, patiesas, argumentos balstītas diskusijas!